Library / Tipiṭaka / ติปิฎก • Tipiṭaka / ธมฺมสงฺคณิ-อฎฺฐกถา • Dhammasaṅgaṇi-aṭṭhakathā

    ทุกมาติกาปทวณฺณนา

    Dukamātikāpadavaṇṇanā

    ๑-๖. ทุกมาติกายํ ปน ติเกสุ อนาคตปทวณฺณนํเยว กริสฺสามฯ เหตุโคจฺฉเก ตาว เหตุธมฺมาติ มูลเฎฺฐน เหตุสงฺขาตา ธมฺมาฯ เหตู ธมฺมาติปิ ปาโฐฯ เหตูติ เตสํเยว ปฎิเกฺขปวจนํฯ สมฺปโยคโต ปวเตฺตน สห เหตุนาติ สเหตุกาฯ ตเถว ปวโตฺต นตฺถิ เอเตสํ เหตูติ อเหตุกาฯ เอกุปฺปาทาทิตาย เหตุนา สมฺปยุตฺตาติ เหตุสมฺปยุตฺตาฯ เหตุนา วิปฺปยุตฺตาติ เหตุวิปฺปยุตฺตาฯ อิเมสํ ทฺวินฺนมฺปิ ทุกานํ กิญฺจาปิ อตฺถโต นานตฺตํ นตฺถิ, เทสนาวิลาเสน ปน ตถา พุชฺฌนฺตานํ วา ปุคฺคลานํ อชฺฌาสยวเสน วุตฺตาฯ ตโต ปรํ ปฐมทุกํ ทุติยตติเยหิ สทฺธิํ โยเชตฺวา เตสํ ‘เหตู น เหตู’ติอาทีนํ ปทานํ วเสน ยถาสมฺภวโต อปเรปิ ตโย ทุกา วุตฺตาฯ ตตฺถ ยเถว ‘เหตู เจว ธมฺมา สเหตุกา จา’ติ เอตํ สมฺภวติ, ตถา ‘เหตู เจว ธมฺมา อเหตุกา จา’ติ อิทมฺปิฯ ยถา จ ‘สเหตุกา เจว ธมฺมา น จ เหตู’ติ เอตํ สมฺภวติ, ตถา ‘อเหตุกา เจว ธมฺมา น จ เหตู’ติ อิทมฺปิฯ เหตุสมฺปยุตฺตทุเกน สทฺธิํ โยชนายปิ เอเสว นโยฯ

    1-6. Dukamātikāyaṃ pana tikesu anāgatapadavaṇṇanaṃyeva karissāma. Hetugocchake tāva hetudhammāti mūlaṭṭhena hetusaṅkhātā dhammā. Hetū dhammātipi pāṭho. Nahetūti tesaṃyeva paṭikkhepavacanaṃ. Sampayogato pavattena saha hetunāti sahetukā. Tatheva pavatto natthi etesaṃ hetūti ahetukā. Ekuppādāditāya hetunā sampayuttāti hetusampayuttā. Hetunā vippayuttāti hetuvippayuttā. Imesaṃ dvinnampi dukānaṃ kiñcāpi atthato nānattaṃ natthi, desanāvilāsena pana tathā bujjhantānaṃ vā puggalānaṃ ajjhāsayavasena vuttā. Tato paraṃ paṭhamadukaṃ dutiyatatiyehi saddhiṃ yojetvā tesaṃ ‘hetū na hetū’tiādīnaṃ padānaṃ vasena yathāsambhavato aparepi tayo dukā vuttā. Tattha yatheva ‘hetū ceva dhammā sahetukā cā’ti etaṃ sambhavati, tathā ‘hetū ceva dhammā ahetukā cā’ti idampi. Yathā ca ‘sahetukā ceva dhammā na ca hetū’ti etaṃ sambhavati, tathā ‘ahetukā ceva dhammā na ca hetū’ti idampi. Hetusampayuttadukena saddhiṃ yojanāyapi eseva nayo.

    ตตฺร ยเทตํ ‘น เหตู ธมฺมา สเหตุกาปิ อเหตุกาปี’ติ สิเทฺธ, ‘น เหตู โข ปน ธมฺมา’ติ อติริตฺตํ ‘โข ปนา’ติ ปทํ วุตฺตํ, ตสฺส วเสน อยํ อติเรกโตฺถ สงฺคหิโตติ เวทิตโพฺพฯ กถํ? น เกวลํ ‘น เหตุ ธมฺมา อถ โข อเญฺญปิ น จ สเหตุกาปิ อเหตุกาปิ อิเจฺจว, อถ โข อญฺญถาปีติฯ อิทํ วุตฺตํ โหติ – ยเถว หิ ‘น เหตู ธมฺมา สเหตุกาปิ อเหตุกาปิ’, เอวํ ‘เหตู ธมฺมา สเหตุกาปิ อเหตุกาปิ’ฯ ยถา จ ‘น เหตู ธมฺมา สเหตุกาปิ อเหตุกาปิ’, เอวํ ‘น เหตู ธมฺมา เหตุสมฺปยุตฺตาปิ เหตุวิปฺปยุตฺตาปี’ติฯ

    Tatra yadetaṃ ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpī’ti siddhe, ‘na hetū kho pana dhammā’ti atirittaṃ ‘kho panā’ti padaṃ vuttaṃ, tassa vasena ayaṃ atirekattho saṅgahitoti veditabbo. Kathaṃ? Na kevalaṃ ‘na hetu dhammā atha kho aññepi na ca sahetukāpi ahetukāpi icceva, atha kho aññathāpīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yatheva hi ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’, evaṃ ‘hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’. Yathā ca ‘na hetū dhammā sahetukāpi ahetukāpi’, evaṃ ‘na hetū dhammā hetusampayuttāpi hetuvippayuttāpī’ti.

    ๗-๑๓. จูฬนฺตรทุเกสุ อตฺตโน นิปฺผาทเกน สห ปจฺจเยนาติ สปฺปจฺจยาฯ นตฺถิ เอเตสํ อุปฺปาเท วา ฐิติยํ วา ปจฺจโยติ อปฺปจฺจยาฯ ปจฺจเยหิ สมาคนฺตฺวา กตาติ สงฺขตาฯ น สงฺขตาติ อสงฺขตาฯ อวินิโพฺภควเสน รูปํ เอเตสํ อตฺถีติ รูปิโนฯ ตถาวิธํ นตฺถิ เอเตสํ รูปนฺติ อรูปิโนฯ รุปฺปนลกฺขณํ วา รูปํ; ตํ เอเตสํ อตฺถีติ รูปิโนฯ น รูปิโน อรูปิโนฯ โลกิยา ธมฺมาติ โลโก วุจฺจติ ลุชฺชนปลุชฺชนเฎฺฐน วฎฺฎํ; ตสฺมิํ ปริยาปนฺนภาเวน โลเก นิยุตฺตาติ โลกิยาฯ ตโต อุตฺติณฺณาติ อุตฺตรา; โลเก อปริยาปนฺนภาเวน โลกโต อุตฺตราติ โลกุตฺตราฯ เกนจิ วิเญฺญยฺยาติ จกฺขุวิญฺญาณาทีสุ เกนจิ เอเกน จกฺขุวิญฺญาเณน วา โสตวิญฺญาเณน วา วิชานิตพฺพาฯ เกนจิ น วิเญฺญยฺยาติ เตเนว จกฺขุวิญฺญาเณน วา โสตวิญฺญาเณน วา น วิชานิตพฺพาฯ เอวํ สเนฺต ทฺวินฺนมฺปิ ปทานํ อตฺถนานตฺตโต ทุโก โหติฯ

    7-13. Cūḷantaradukesu attano nipphādakena saha paccayenāti sappaccayā. Natthi etesaṃ uppāde vā ṭhitiyaṃ vā paccayoti appaccayā. Paccayehi samāgantvā katāti saṅkhatā. Na saṅkhatāti asaṅkhatā. Avinibbhogavasena rūpaṃ etesaṃ atthīti rūpino. Tathāvidhaṃ natthi etesaṃ rūpanti arūpino. Ruppanalakkhaṇaṃ vā rūpaṃ; taṃ etesaṃ atthīti rūpino. Na rūpino arūpino. Lokiyā dhammāti loko vuccati lujjanapalujjanaṭṭhena vaṭṭaṃ; tasmiṃ pariyāpannabhāvena loke niyuttāti lokiyā. Tato uttiṇṇāti uttarā; loke apariyāpannabhāvena lokato uttarāti lokuttarā. Kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hoti.

    ๑๔-๑๙. อาสวโคจฺฉเก อาสวนฺตีติ อาสวาฯ จกฺขุโตปิ…เป.… มนโตปิ สนฺทนฺติ ปวตฺตนฺตีติ วุตฺตํ โหติฯ ธมฺมโต ยาว โคตฺรภุํ, โอกาสโต ยาว ภวคฺคํ สวนฺตีติ วา อาสวาฯ เอเต ธเมฺม เอตญฺจ โอกาสํ อโนฺตกริตฺวา ปวตฺตนฺตีติ อโตฺถฯ อโนฺตกรณโตฺถ หิ อยํ ‘อา’กาโรฯ จิรปาริวาสิยเฎฺฐน มทิราทโย อาสวาฯ อาสวา วิยาติปิ อาสวาฯ โลกสฺมิญฺหิ จิรปาริวาสิกา มทิราทโย อาสวาติ วุจฺจนฺติฯ ยทิ จ จิรปาริวาสิยเฎฺฐน อาสวา, เอเตเยว ภวิตุมรหนฺติฯ วุตฺตเญฺหตํ – ‘‘ปุริมา, ภิกฺขเว, โกฎิ น ปญฺญายติ อวิชฺชาย, อิโต ปุเพฺพ อวิชฺชา นาโหสี’’ติอาทิ (อ. นิ. ๑๐.๖๑)ฯ อายตํ วา สํสารทุกฺขํ สวนฺติ ปสวนฺตีติปิ อาสวาฯ ตโต อเญฺญ โน อาสวา นามฯ อตฺตานํ อารมฺมณํ กตฺวา ปวเตฺตหิ สห อาสเวหีติ สาสวาฯ เอวํ ปวตฺตมานา นตฺถิ เอเตสํ อาสวาติ อนาสวาฯ เสสํ เหตุโคจฺฉเก วุตฺตนเยน เวทิตพฺพํฯ อยํ ปน วิเสโส – ยถา ตตฺถ ‘น เหตู โข ปน ธมฺมา สเหตุกาปิ อเหตุกาปีติ อยํ โอสานทุโก ปฐมทุกสฺส ทุติยปทํ อาทิมฺหิ ฐเปตฺวา วุโตฺต, เอวํ อิธ ‘โน อาสวา โข ปน ธมฺมา สาสวาปิ อนาสวาปี’ติ น วุโตฺตฯ กิญฺจาปิ น วุโตฺต, อถ โข อยญฺจ อโญฺญ จ เภโท ตตฺถ วุตฺตนเยเนว เวทิตโพฺพฯ

    14-19. Āsavagocchake āsavantīti āsavā. Cakkhutopi…pe… manatopi sandanti pavattantīti vuttaṃ hoti. Dhammato yāva gotrabhuṃ, okāsato yāva bhavaggaṃ savantīti vā āsavā. Ete dhamme etañca okāsaṃ antokaritvā pavattantīti attho. Antokaraṇattho hi ayaṃ ‘ā’kāro. Cirapārivāsiyaṭṭhena madirādayo āsavā. Āsavā viyātipi āsavā. Lokasmiñhi cirapārivāsikā madirādayo āsavāti vuccanti. Yadi ca cirapārivāsiyaṭṭhena āsavā, eteyeva bhavitumarahanti. Vuttañhetaṃ – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjāya, ito pubbe avijjā nāhosī’’tiādi (a. ni. 10.61). Āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantītipi āsavā. Tato aññe no āsavā nāma. Attānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavattehi saha āsavehīti sāsavā. Evaṃ pavattamānā natthi etesaṃ āsavāti anāsavā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayena veditabbaṃ. Ayaṃ pana viseso – yathā tattha ‘na hetū kho pana dhammā sahetukāpi ahetukāpīti ayaṃ osānaduko paṭhamadukassa dutiyapadaṃ ādimhi ṭhapetvā vutto, evaṃ idha ‘no āsavā kho pana dhammā sāsavāpi anāsavāpī’ti na vutto. Kiñcāpi na vutto, atha kho ayañca añño ca bhedo tattha vuttanayeneva veditabbo.

    ๒๐-๒๕. สํโยชนโคจฺฉเก ยสฺส สํวิชฺชนฺติ, ตํ ปุคฺคลํ วฎฺฎสฺมิํ สํโยเชนฺติ พนฺธนฺตีติ สํโยชนาฯ ตโต อเญฺญ โน สํโยชนา นามฯ อารมฺมณภาวํ อุปคนฺตฺวา สํโยชนสมฺพนฺธเน สํโยชนานํ หิตาติ สํโยชนิยาฯ สํโยชนสฺส อารมฺมณปจฺจยภูตานํ เอตํ อธิวจนํฯ น สํโยชนิยา อสํโยชนิยาฯ เสสํ เหตุโคจฺฉเก วุตฺตนเยเนว โยเชตพฺพํฯ

    20-25. Saṃyojanagocchake yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanā. Tato aññe no saṃyojanā nāma. Ārammaṇabhāvaṃ upagantvā saṃyojanasambandhane saṃyojanānaṃ hitāti saṃyojaniyā. Saṃyojanassa ārammaṇapaccayabhūtānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Na saṃyojaniyā asaṃyojaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ.

    ๒๖-๓๑. คนฺถโคจฺฉเก ยสฺส สํวิชฺชนฺติ ตํ จุติปฎิสนฺธิวเสน วฎฺฎสฺมิํ คเนฺถนฺติ ฆเฎนฺตีติ คนฺถาฯ ตโต อเญฺญ โน คนฺถาฯ อารมฺมณกรณวเสน คเนฺถหิ คนฺถิตพฺพาติ คนฺถนิยาฯ เสสํ เหตุโคจฺฉเก วุตฺตนเยเนว โยเชตพฺพํฯ ยถา จ อิธ, เอวํ อิโต ปเรสุปิ วุตฺตาวเสสํ ตตฺถ ตตฺถ วุตฺตนเยเนว เวทิตพฺพํฯ

    26-31. Ganthagocchake yassa saṃvijjanti taṃ cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ganthenti ghaṭentīti ganthā. Tato aññe no ganthā. Ārammaṇakaraṇavasena ganthehi ganthitabbāti ganthaniyā. Sesaṃ hetugocchake vuttanayeneva yojetabbaṃ. Yathā ca idha, evaṃ ito paresupi vuttāvasesaṃ tattha tattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

    ๓๒-๓๗. โอฆโคจฺฉเก ยสฺส สํวิชฺชนฺติ ตํ วฎฺฎสฺมิํเยว โอหนนฺติ โอสีทาเปนฺตีติ โอฆาฯ อารมฺมณํ กตฺวา อติกฺกมนียโต โอเฆหิ อติกฺกมิตพฺพาติ โอฆนิยาฯ โอฆานํ อารมฺมณธมฺมา เอว เวทิตพฺพาฯ

    32-37. Oghagocchake yassa saṃvijjanti taṃ vaṭṭasmiṃyeva ohananti osīdāpentīti oghā. Ārammaṇaṃ katvā atikkamanīyato oghehi atikkamitabbāti oghaniyā. Oghānaṃ ārammaṇadhammā eva veditabbā.

    ๓๘-๔๓. โยคโคจฺฉเก วฎฺฎสฺมิํ โยเชนฺตีติ โยคาฯ โยคนิยา โอฆนิยา วิย เวทิตพฺพาฯ

    38-43. Yogagocchake vaṭṭasmiṃ yojentīti yogā. Yoganiyā oghaniyā viya veditabbā.

    ๔๔-๔๙. นีวรณโคจฺฉเก จิตฺตํ นีวรนฺติ ปริโยนนฺธนฺตีติ นีวรณาฯ นีวรณิยา สํโยชนิยา วิย เวทิตพฺพาฯ

    44-49. Nīvaraṇagocchake cittaṃ nīvaranti pariyonandhantīti nīvaraṇā. Nīvaraṇiyā saṃyojaniyā viya veditabbā.

    ๕๐-๕๔. ปรามาสโคจฺฉเก ธมฺมานํ ยถาภูตํ อนิจฺจาทิอาการํ อติกฺกมิตฺวา ‘นิจฺจ’นฺติ อาทิวเสน ปวตฺตมานา ปรโต อามสนฺตีติ ปรามาสาฯ ปรามาเสหิ อารมฺมณกรณวเสน ปรามฎฺฐตฺตา ปรามฎฺฐา

    50-54. Parāmāsagocchake dhammānaṃ yathābhūtaṃ aniccādiākāraṃ atikkamitvā ‘nicca’nti ādivasena pavattamānā parato āmasantīti parāmāsā. Parāmāsehi ārammaṇakaraṇavasena parāmaṭṭhattā parāmaṭṭhā.

    ๕๕-๖๘. มหนฺตรทุเกสุ อารมฺมณํ อคฺคเหตฺวา อปฺปวตฺติโต สห อารมฺมเณนาติ สารมฺมณาฯ นตฺถิ เอเตสํ อารมฺมณนฺติ อนารมฺมณาฯ จินฺตนเฎฺฐน จิตฺตา, วิจิตฺตเฎฺฐน วา จิตฺตาฯ อวิปฺปโยควเสน เจตสิ นิยุตฺตาติ เจตสิกาฯ นิรนฺตรภาวูปคมนตาย, อุปฺปาทโต ยาว ภงฺคา, จิเตฺตน สํสฎฺฐาติ จิตฺตสํสฎฺฐาฯ เอกโต วตฺตมานาปิ นิรนฺตรภาวํ อนุปคมนตาย จิเตฺตน วิสํสฎฺฐาติ จิตฺตวิสํสฎฺฐาฯ สมุฎฺฐหนฺติ เอเตนาติ สมุฎฺฐานํฯ จิตฺตํ สมุฎฺฐานํ เอเตสนฺติ จิตฺตสมุฎฺฐานาฯ สห ภวนฺตีติ สหภุโนฯ จิเตฺตน สหภุโน จิตฺตสหภุโนฯ อนุปริวตฺตนฺตีติ อนุปริวตฺติโนฯ กิํ อนุปริวตฺตนฺติ? จิตฺตํฯ จิตฺตสฺส อนุปริวตฺติโน จิตฺตานุปริวตฺติโนฯ จิตฺตสํสฎฺฐา จ เต จิตฺตสมุฎฺฐานา จาติ จิตฺตสํสฎฺฐสมุฎฺฐานาฯ จิตฺตสํสฎฺฐา จ เต จิตฺตสมุฎฺฐานา จ จิตฺตสหภุโน เอว จาติ จิตฺตสํสฎฺฐสมุฎฺฐานสหภุโนฯ จิตฺตสํสฎฺฐา จ เต จิตฺตสมุฎฺฐานา จ จิตฺตานุปริวตฺติโน เอว จาติ จิตฺตสํสฎฺฐสมุฎฺฐานานุปริวตฺติโนฯ เสสานิ สพฺพปทานิ วุตฺตปทานํ ปฎิเกฺขปวเสน เวทิตพฺพานิฯ อชฺฌตฺตชฺฌตฺตํ สนฺธาย อชฺฌตฺตตฺติเก วุตฺตวเสน อชฺฌตฺตาว อชฺฌตฺติกาฯ ตโต พหิภูตาติ พาหิราฯ อุปาทิยเนฺตว ภูตานิ, น ภูตานิ วิย อุปาทิยนฺตีติ อุปาทาฯ น อุปาทิยเนฺตวาติ โนอุปาทา

    55-68. Mahantaradukesu ārammaṇaṃ aggahetvā appavattito saha ārammaṇenāti sārammaṇā. Natthi etesaṃ ārammaṇanti anārammaṇā. Cintanaṭṭhena cittā, vicittaṭṭhena vā cittā. Avippayogavasena cetasi niyuttāti cetasikā. Nirantarabhāvūpagamanatāya, uppādato yāva bhaṅgā, cittena saṃsaṭṭhāti cittasaṃsaṭṭhā. Ekato vattamānāpi nirantarabhāvaṃ anupagamanatāya cittena visaṃsaṭṭhāti cittavisaṃsaṭṭhā. Samuṭṭhahanti etenāti samuṭṭhānaṃ. Cittaṃ samuṭṭhānaṃ etesanti cittasamuṭṭhānā. Saha bhavantīti sahabhuno. Cittena sahabhuno cittasahabhuno. Anuparivattantīti anuparivattino. Kiṃ anuparivattanti? Cittaṃ. Cittassa anuparivattino cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittasahabhuno eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhā ca te cittasamuṭṭhānā ca cittānuparivattino eva cāti cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Sesāni sabbapadāni vuttapadānaṃ paṭikkhepavasena veditabbāni. Ajjhattajjhattaṃ sandhāya ajjhattattike vuttavasena ajjhattāva ajjhattikā. Tato bahibhūtāti bāhirā. Upādiyanteva bhūtāni, na bhūtāni viya upādiyantīti upādā. Na upādiyantevāti noupādā.

    ๖๙-๗๔. อุปาทานโคจฺฉเก ภุสํ อาทิยนฺตีติ อุปาทานา; ทฬฺหคฺคาหํ คณฺหนฺตีติ อโตฺถฯ ตโต อเญฺญ โนอุปาทานาฯ

    69-74. Upādānagocchake bhusaṃ ādiyantīti upādānā; daḷhaggāhaṃ gaṇhantīti attho. Tato aññe noupādānā.

    ๗๕-๘๒. กิเลสโคจฺฉเก สํกิลิฎฺฐตฺติเก วุตฺตนเยเนว อโตฺถ เวทิตโพฺพฯ

    75-82. Kilesagocchake saṃkiliṭṭhattike vuttanayeneva attho veditabbo.

    ๘๓-๑๐๐. ปิฎฺฐิทุเกสุ กาเม อวจรนฺตีติ กามาวจรา รูเป อวจรนฺตีติ รูปาวจราฯ อรูเป อวจรนฺตีติ อรูปาวจราฯ อยเมตฺถ สเงฺขโปฯ วิตฺถาโร ปน ปรโต อาวิ ภวิสฺสติฯ เตภูมกวเฎฺฎ ปริยาปนฺนา อโนฺตคธาติ ปริยาปนฺนาฯ ตสฺมิํ น ปริยาปนฺนาติ อปริยาปนฺนาฯ วฎฺฎมูลํ ฉินฺทนฺตา นิพฺพานํ อารมฺมณํ กตฺวา วฎฺฎโต นิยฺยนฺตีติ นิยฺยานิกาฯ อิมินา ลกฺขเณน น นิยฺยนฺตีติ อนิยฺยานิกาฯ จุติยา วา อตฺตโน วา ปวตฺติยา อนนฺตรํ ผลทาเน นิยตตฺตา นิยตาฯ ตถา อนิยตตฺตา อนิยตาฯ อเญฺญ ธเมฺม อุตฺตรนฺติ ปชหนฺตีติ อุตฺตราฯ อตฺตานํ อุตฺตริตุํ สมเตฺถหิ สห อุตฺตเรหีติ สอุตฺตราฯ นตฺถิ เอเตสํ อุตฺตราติ อนุตฺตราฯ รณนฺติ เอเตหีติ รณา; เยหิ อภิภูตา สตฺตา นานปฺปกาเรน กนฺทนฺติ ปริเทวนฺติ, เตสํ ราคาทีนํ เอตํ อธิวจนํฯ สมฺปโยควเสน ปหาเนกฎฺฐตาวเสน จ สห รเณหีติ สรณาฯ เตนากาเรน นตฺถิ เอเตสํ รณาติ อรณา

    83-100. Piṭṭhidukesu kāme avacarantīti kāmāvacarā rūpe avacarantīti rūpāvacarā. Arūpe avacarantīti arūpāvacarā. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana parato āvi bhavissati. Tebhūmakavaṭṭe pariyāpannā antogadhāti pariyāpannā. Tasmiṃ na pariyāpannāti apariyāpannā. Vaṭṭamūlaṃ chindantā nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā vaṭṭato niyyantīti niyyānikā. Iminā lakkhaṇena na niyyantīti aniyyānikā. Cutiyā vā attano vā pavattiyā anantaraṃ phaladāne niyatattā niyatā. Tathā aniyatattā aniyatā. Aññe dhamme uttaranti pajahantīti uttarā. Attānaṃ uttarituṃ samatthehi saha uttarehīti sauttarā. Natthi etesaṃ uttarāti anuttarā. Raṇanti etehīti raṇā; yehi abhibhūtā sattā nānappakārena kandanti paridevanti, tesaṃ rāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Sampayogavasena pahānekaṭṭhatāvasena ca saha raṇehīti saraṇā. Tenākārena natthi etesaṃ raṇāti araṇā.







    Related texts:



    ติปิฎก (มูล) • Tipiṭaka (Mūla) / อภิธมฺมปิฎก • Abhidhammapiṭaka / ธมฺมสงฺคณีปาฬิ • Dhammasaṅgaṇīpāḷi / ๒. ทุกมาติกา • 2. Dukamātikā

    ฎีกา • Tīkā / อภิธมฺมปิฎก (ฎีกา) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / ธมฺมสงฺคณี-มูลฎีกา • Dhammasaṅgaṇī-mūlaṭīkā / ทุกมาติกาปทวณฺณนา • Dukamātikāpadavaṇṇanā

    ฎีกา • Tīkā / อภิธมฺมปิฎก (ฎีกา) • Abhidhammapiṭaka (ṭīkā) / ธมฺมสงฺคณี-อนุฎีกา • Dhammasaṅgaṇī-anuṭīkā / ทุกมาติกาปทวณฺณนา • Dukamātikāpadavaṇṇanā


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact