Library / Tipiṭaka / तिपिटक • Tipiṭaka / थेरगाथा-अट्ठकथा • Theragāthā-aṭṭhakathā

    २. सिरिमित्तत्थेरगाथावण्णना

    2. Sirimittattheragāthāvaṇṇanā

    अक्‍कोधनोतिआदिका आयस्मतो सिरिमित्तत्थेरस्स गाथा। का उप्पत्ति? अयम्पि पुरिमबुद्धेसु कताधिकारो तत्थ तत्थ भवे विवट्टूपनिस्सयं कुसलं उपचिनित्वा इमस्मिं बुद्धुप्पादे राजगहे महद्धनकुटुम्बिकस्स पुत्तो हुत्वा निब्बत्ति, सिरिमित्तोति लद्धनामो। तस्स किर माता सिरिगुत्तस्स भगिनी। तस्स वत्थु धम्मपदवण्णनायं (ध॰ प॰ अट्ठ॰ १.गरहदिन्‍नवत्थु) आगतमेव। सो सिरिगुत्तस्स भागिनेय्यो सिरिमित्तो वयप्पत्तो सत्थु धनपालदमने लद्धप्पसादो पब्बजित्वा विपस्सनाय कम्मं करोन्तो नचिरस्सेव अरहत्तं पत्तो। एकदिवसं पातिमोक्खं उद्दिसितुं आसनं अभिरुहित्वा चित्तबीजनिं गहेत्वा निसिन्‍नो भिक्खूनं धम्मं कथेसि। कथेन्तो च उळारतरे गुणे विभजित्वा दस्सेन्तो –

    Akkodhanotiādikā āyasmato sirimittattherassa gāthā. Kā uppatti? Ayampi purimabuddhesu katādhikāro tattha tattha bhave vivaṭṭūpanissayaṃ kusalaṃ upacinitvā imasmiṃ buddhuppāde rājagahe mahaddhanakuṭumbikassa putto hutvā nibbatti, sirimittoti laddhanāmo. Tassa kira mātā siriguttassa bhaginī. Tassa vatthu dhammapadavaṇṇanāyaṃ (dha. pa. aṭṭha. 1.garahadinnavatthu) āgatameva. So siriguttassa bhāgineyyo sirimitto vayappatto satthu dhanapāladamane laddhappasādo pabbajitvā vipassanāya kammaṃ karonto nacirasseva arahattaṃ patto. Ekadivasaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ āsanaṃ abhiruhitvā cittabījaniṃ gahetvā nisinno bhikkhūnaṃ dhammaṃ kathesi. Kathento ca uḷāratare guṇe vibhajitvā dassento –

    ५०२.

    502.

    ‘‘अक्‍कोधनोनुपनाही, अमायो रित्तपेसुणो।

    ‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo;

    स वे तादिसको भिक्खु, एवं पेच्‍च न सोचति॥

    Sa ve tādisako bhikkhu, evaṃ pecca na socati.

    ५०३.

    503.

    ‘‘अक्‍कोधनोनुपनाही, अमायो रित्तपेसुणो।

    ‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo;

    गुत्तद्वारो सदा भिक्खु, एवं पेच्‍च न सोचति॥

    Guttadvāro sadā bhikkhu, evaṃ pecca na socati.

    ५०४.

    504.

    ‘‘अक्‍कोधनोनुपनाही, अमायो रित्तपेसुणो।

    ‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo;

    कल्याणसीलो सो भिक्खु, एवं पेच्‍च न सोचति॥

    Kalyāṇasīlo so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.

    ५०५.

    505.

    ‘‘अक्‍कोधनोनुपनाही, अमायो रित्तपेसुणो।

    ‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo;

    कल्याणमित्तो सो भिक्खु, एवं पेच्‍च न सोचति॥

    Kalyāṇamitto so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.

    ५०६.

    506.

    ‘‘अक्‍कोधनोनुपनाही, अमायो रित्तपेसुणो।

    ‘‘Akkodhanonupanāhī, amāyo rittapesuṇo;

    कल्याणपञ्‍ञो सो भिक्खु, एवं पेच्‍च न सोचति॥

    Kalyāṇapañño so bhikkhu, evaṃ pecca na socati.

    ५०७.

    507.

    ‘‘यस्स सद्धा तथागते, अचला सुप्पतिट्ठिता।

    ‘‘Yassa saddhā tathāgate, acalā suppatiṭṭhitā;

    सीलञ्‍च यस्स कल्याणं, अरियकन्तं पसंसितं॥

    Sīlañca yassa kalyāṇaṃ, ariyakantaṃ pasaṃsitaṃ.

    ५०८.

    508.

    ‘‘सङ्घे पसादो यस्सत्थि, उजुभूतञ्‍च दस्सनं।

    ‘‘Saṅghe pasādo yassatthi, ujubhūtañca dassanaṃ;

    अदलिद्दोति तं आहु, अमोघं तस्स जीवितं॥

    Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

    ५०९.

    509.

    ‘‘तस्मा सद्धञ्‍च सीलञ्‍च, पसादं धम्मदस्सनं।

    ‘‘Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

    अनुयुञ्‍जेथ मेधावी, सरं बुद्धान सासन’’न्ति॥ – इमा गाथा अभासि।

    Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhāna sāsana’’nti. – imā gāthā abhāsi;

    तत्थ अक्‍कोधनोति अकुज्झनसीलो। उपट्ठिते हि कोधुप्पत्तिनिमित्ते अधिवासनखन्तियं ठत्वा कोपस्स अनुप्पादको। अनुपनाहीति न उपनाहको, परेहि कतं अपराधं पटिच्‍च ‘‘अक्‍कोच्छि मं अवधि मं, अजिनि मं अहासि मे’’तिआदिना (ध॰ प॰ ३; महाव॰ ४६४; म॰ नि॰ ३.२३७) कोधस्स अनुपनय्हनसीलो। सन्तदोसपटिच्छादनलक्खणाय मायाय अभावतो अमायो। पिसुणवाचाविरहिततो रित्तपेसुणो, स वे तादिसको भिक्खूति सो तथारूपो तथाजातिको यथावुत्तगुणसमन्‍नागतो भिक्खु । एवं यथावुत्तपटिपत्तिया पेच्‍च परलोके न सोचति सोकनिमित्तस्स अभावतो। चक्खुद्वारादयो कायद्वारादयो च गुत्ता पिहिता संवुता एतस्साति गुत्तद्वारो। कल्याणसीलोति सुन्दरसीलो सुविसुद्धसीलो। कल्याणमित्तोति –

    Tattha akkodhanoti akujjhanasīlo. Upaṭṭhite hi kodhuppattinimitte adhivāsanakhantiyaṃ ṭhatvā kopassa anuppādako. Anupanāhīti na upanāhako, parehi kataṃ aparādhaṃ paṭicca ‘‘akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me’’tiādinā (dha. pa. 3; mahāva. 464; ma. ni. 3.237) kodhassa anupanayhanasīlo. Santadosapaṭicchādanalakkhaṇāya māyāya abhāvato amāyo. Pisuṇavācāvirahitato rittapesuṇo, sa ve tādisako bhikkhūti so tathārūpo tathājātiko yathāvuttaguṇasamannāgato bhikkhu . Evaṃ yathāvuttapaṭipattiyā pecca paraloke na socati sokanimittassa abhāvato. Cakkhudvārādayo kāyadvārādayo ca guttā pihitā saṃvutā etassāti guttadvāro. Kalyāṇasīloti sundarasīlo suvisuddhasīlo. Kalyāṇamittoti –

    ‘‘पियो गरुभावनियो, वत्ता च वचनक्खमो।

    ‘‘Piyo garubhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo;

    गम्भीरञ्‍च कथं कत्ता, नो चट्ठाने नियोजये’’ति॥ (अ॰ नि॰ ७.३७) –

    Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojaye’’ti. (a. ni. 7.37) –

    एवं विभावितलक्खणो कल्याणमित्तो एतस्साति कल्याणमित्तो। कल्याणपञ्‍ञोति सुन्दरपञ्‍ञो। यदिपि पञ्‍ञा नाम असुन्दरा नत्थि, निय्यानिकाय पन पञ्‍ञाय वसेन एवं वुत्तं

    Evaṃ vibhāvitalakkhaṇo kalyāṇamitto etassāti kalyāṇamitto. Kalyāṇapaññoti sundarapañño. Yadipi paññā nāma asundarā natthi, niyyānikāya pana paññāya vasena evaṃ vuttaṃ

    एवमेत्थ कोधादीनं विक्खम्भनवसेन समुच्छेदवसेन च अक्‍कोधनादिमुखेन, पुग्गलाधिट्ठानाय गाथाय सम्मापटिपत्तिं दस्सेत्वा इदानि निप्फत्तितलोकुत्तरसद्धादिके उद्धरित्वा पुग्गलाधिट्ठानाय एव गाथाय सम्मापटिपत्तिं दस्सेन्तो ‘‘यस्स सद्धा’’तिआदिमाह। तस्सत्थो – यस्स पुग्गलस्स तथागते सम्मासम्बुद्धे ‘‘इतिपि सो भगवा’’तिआदिनयप्पवत्ता मग्गेनागतसद्धा, ततो एव अचला अविकम्पा सुट्ठु पतिट्ठिता। ‘‘अत्थी’’ति, पदं आनेत्वा सम्बन्धितब्बं। अरियकन्तन्ति अरियानं कन्तं पियायितं भवन्तरेपि अविजहनतो। पसंसितन्ति बुद्धादीहि पसट्ठं, वण्णितं थोमितं अत्थीति योजना। तं पनेतं सीलं गहट्ठसीलं पब्बजितसीलन्ति दुविधं। तत्थ गहट्ठसीलं नाम पञ्‍चसिक्खापदसीलं, यं गहट्ठेन रक्खितुं सक्‍का। पब्बजितसीलं नाम दससिक्खापदसीलं उपादाय सब्बं चतुपारिसुद्धिसीलं, तयिदं सब्बम्पि अखण्डादिभावेन अपरामट्ठताय ‘‘कल्याण’’न्ति वेदितब्बं।

    Evamettha kodhādīnaṃ vikkhambhanavasena samucchedavasena ca akkodhanādimukhena, puggalādhiṭṭhānāya gāthāya sammāpaṭipattiṃ dassetvā idāni nipphattitalokuttarasaddhādike uddharitvā puggalādhiṭṭhānāya eva gāthāya sammāpaṭipattiṃ dassento ‘‘yassa saddhā’’tiādimāha. Tassattho – yassa puggalassa tathāgate sammāsambuddhe ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinayappavattā maggenāgatasaddhā, tato eva acalā avikampā suṭṭhu patiṭṭhitā. ‘‘Atthī’’ti, padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ. Ariyakantanti ariyānaṃ kantaṃ piyāyitaṃ bhavantarepi avijahanato. Pasaṃsitanti buddhādīhi pasaṭṭhaṃ, vaṇṇitaṃ thomitaṃ atthīti yojanā. Taṃ panetaṃ sīlaṃ gahaṭṭhasīlaṃ pabbajitasīlanti duvidhaṃ. Tattha gahaṭṭhasīlaṃ nāma pañcasikkhāpadasīlaṃ, yaṃ gahaṭṭhena rakkhituṃ sakkā. Pabbajitasīlaṃ nāma dasasikkhāpadasīlaṃ upādāya sabbaṃ catupārisuddhisīlaṃ, tayidaṃ sabbampi akhaṇḍādibhāvena aparāmaṭṭhatāya ‘‘kalyāṇa’’nti veditabbaṃ.

    सङ्घे पसादो यस्सत्थीति ‘‘सुप्पटिपन्‍नो भगवतो सावकसङ्घो’’तिआदिना अरियसङ्घे पसादो सद्धा यस्स पुग्गलस्स अत्थि अचलो सुप्पतिट्ठितोति आनेत्वा योजेतब्बं। उजुभूतञ्‍च दस्सनन्ति दिट्ठिवङ्काभावतो किलेसवङ्काभावतो च उजुभूतं। अकुटिलं अजिम्हं कम्मस्सकतादस्सनञ्‍चेव सप्पच्‍चयनामरूपदस्सनञ्‍चाति दुविधम्पि दस्सनं यस्स अत्थि अचलं सुप्पतिट्ठितन्ति योजना। अदलिद्दोति तं आहु सद्धाधनं, सीलधनं, सुतधनं, चागधनं, पञ्‍ञाधनन्ति इमेसं सुविसुद्धानं धनानं अत्थिताय ‘‘अदलिद्दो’’ति तं तादिसं पुग्गलं बुद्धादयो अरिया आहु। अमोघं तस्स जीवितं तस्स तथारूपस्स जीवितं दिट्ठधम्मिकादिअत्थाधिगमेन अमोघं अवञ्झं सफलमेवाति आहूति अत्थो।

    Saṅghe pasādo yassatthīti ‘‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā ariyasaṅghe pasādo saddhā yassa puggalassa atthi acalo suppatiṭṭhitoti ānetvā yojetabbaṃ. Ujubhūtañca dassananti diṭṭhivaṅkābhāvato kilesavaṅkābhāvato ca ujubhūtaṃ. Akuṭilaṃ ajimhaṃ kammassakatādassanañceva sappaccayanāmarūpadassanañcāti duvidhampi dassanaṃ yassa atthi acalaṃ suppatiṭṭhitanti yojanā. Adaliddoti taṃ āhu saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhananti imesaṃ suvisuddhānaṃ dhanānaṃ atthitāya ‘‘adaliddo’’ti taṃ tādisaṃ puggalaṃ buddhādayo ariyā āhu. Amoghaṃ tassa jīvitaṃ tassa tathārūpassa jīvitaṃ diṭṭhadhammikādiatthādhigamena amoghaṃ avañjhaṃ saphalamevāti āhūti attho.

    तस्माति , यस्मा यथावुत्तसद्धादिगुणसमन्‍नागतो पुग्गलो ‘‘अदलिद्दो अमोघजीवितो’’ति वुच्‍चति, तस्मा अहम्पि तथारूपो भवेय्यन्ति। सद्धञ्‍च…पे॰… सासनन्ति ‘‘सब्बपापस्स अकरण’’न्तिआदिना (ध॰ प॰ १८३; दी॰ नि॰ २.९०) वुत्तं बुद्धानं सासनं अनुस्सरन्तो कुलपुत्तो वुत्तप्पभेदं सद्धञ्‍चेव सीलञ्‍च धम्मदस्सनहेतुकं धम्मे सुनिच्छया विमोक्खभूतं पसादञ्‍च अनुयुञ्‍जेय्य वड्ढेय्याति।

    Tasmāti , yasmā yathāvuttasaddhādiguṇasamannāgato puggalo ‘‘adaliddo amoghajīvito’’ti vuccati, tasmā ahampi tathārūpo bhaveyyanti. Saddhañca…pe… sāsananti ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’ntiādinā (dha. pa. 183; dī. ni. 2.90) vuttaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ anussaranto kulaputto vuttappabhedaṃ saddhañceva sīlañca dhammadassanahetukaṃ dhamme sunicchayā vimokkhabhūtaṃ pasādañca anuyuñjeyya vaḍḍheyyāti.

    एवं थेरो भिक्खूनं धम्मदेसनामुखेन अत्तनि विज्‍जमाने गुणे पकासेन्तो अञ्‍ञं ब्याकासि।

    Evaṃ thero bhikkhūnaṃ dhammadesanāmukhena attani vijjamāne guṇe pakāsento aññaṃ byākāsi.

    सिरिमित्तत्थेरगाथावण्णना निट्ठिता।

    Sirimittattheragāthāvaṇṇanā niṭṭhitā.







    Related texts:



    तिपिटक (मूल) • Tipiṭaka (Mūla) / सुत्तपिटक • Suttapiṭaka / खुद्दकनिकाय • Khuddakanikāya / थेरगाथापाळि • Theragāthāpāḷi / २. सिरिमित्तत्थेरगाथा • 2. Sirimittattheragāthā


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact