Library / Tipiṭaka / ཏིཔིཊཀ • Tipiṭaka / ཀངྑཱཝིཏརཎཱི-ཨབྷིནཝ-ཊཱིཀཱ • Kaṅkhāvitaraṇī-abhinava-ṭīkā |
༣. ཏཏིཡཔཱརཱཛིཀཝཎྞནཱ
3. Tatiyapārājikavaṇṇanā
སནྟི སཧཏྠེ ཨུཔསགྒོ། ཏེན སདྡྷིཾ ཨུསྶུཀྐཝཙནམེཏཾ ‘‘སཉྩིཙྩཱ’’ཏི ཨཱཧ ‘‘སཉྩེཏེཏྭཱ’’ཏིཨཱདི། ཨུསྶུཀྐཝཙནནྟི ཨེཏྠ ཨུསྶུཀྐཝཙནཾ (སཱརཏྠ॰ ཊཱི॰ ༢.༡༧༢) ནཱམ པུབྦཀཱལཀིརིཡཱཝཙནཾ། ཨཡཉྷི སམཱནཀཏྟུཀེསུ པུབྦཱཔརཀཱལཀིརིཡཱཝཙནེསུ པུབྦཀཱལཀིརིཡཱཝཙནསྶ ནིརུཏྟིཝོཧཱརོ། ཨིདཱནི ‘‘སདྡྷིཾ ཙེཏེཏྭཱ’’ཏི ཨིམིནཱ སངྑེཔེན ཝུཏྟམེཝཏྠཾ པཱཀཊཾ ཀཏྭཱ དསྶེཏུཾ ‘‘པཱཎོ’’ཏིཨཱདིམཱཧ། ཏཏྠ ‘‘པཱཎོ’’ཏི སཉྙཱཡ སདྡྷིཾཡེཝཱཏི ‘‘པཱཎོ’’ཏི སཉྙཾ ཨཝིཛཧིཏྭཱ ཨེཝ, ‘‘པཱཎོ’’ཏི སཉྙུཔྤཏྟིཡཱ ཨནནྟརནྟི ཝུཏྟཾ ཧོཏི། ཨེཝཉྩ ཀཏྭཱ ཀཐཾ ཨེཀཀྑཎེ ཨེཀསྶ ཙིཏྟསྶ ཨུབྷཡཱརམྨཎབྷཱཝོཏི ཨེདིསཱི ཙོདནཱ ཨནཝཀཱསཱཏི དཊྛབྦཾ། ཀེཙི པན ‘‘ཉཱཏཔརིཉྙཱཡ དིཊྛསབྷཱཝེསུ དྷམྨེསུ ཏཱིརཎཔརིཉྙཱཡ ཏིལཀྑཎཾ ཨཱརོཔེཏྭཱ (སཱརཏྠ॰ ཊཱི॰ ༢.༡༧༢) ‘རཱུཔཾ ཨནིཙྩ’ནྟིཨཱདིནཱ སབྷཱཝེན སདྡྷིཾ ཨེཀཀྑཎེ ཨནིཙྩཱདིལཀྑཎཛཱནནཾ ཝིཡ ‘པཱཎོ’ཏི སཉྙཱཡ སདྡྷིཾཡེཝ ‘ཝདྷཱམི ན’ནྟི ཛཱནཱཏཱི’’ཏི ཝདནྟི། ཨཔརེ པན ཨཱཙརིཡཱ ཏཏྠཱཔི ཨེཝཾ ན ཀཐེནྟི། ཨེཏྠ ཙ མནུསྶཝིགྒཧོ’’ཏི ཨཝཏྭཱ ‘‘པཱཎོ’’ཏི ཝཙནཾ ‘‘མནུསྶོ ཨཡ’’ནྟི ཨཛཱནིཏྭཱ ཀེཝལཾ སཏྟསཉྙཱཡ གྷཱཏེནྟསྶཱཔི པཱརཱཛིཀབྷཱཝདསྶནཏྠཾ ཝུཏྟཾ། ཙེཏེཏྭཱཏི ཙིནྟེཏྭཱ། པཀཔྤེཏྭཱཏི ཨབྷིཝིཙཱརེཏྭཱ, སནྣིཊྛཱནཾ ཀརིཏྭཱཏི ཨཏྠོ།
Santi sahatthe upasaggo. Tena saddhiṃ ussukkavacanametaṃ ‘‘sañciccā’’ti āha ‘‘sañcetetvā’’tiādi. Ussukkavacananti ettha ussukkavacanaṃ (sārattha. ṭī. 2.172) nāma pubbakālakiriyāvacanaṃ. Ayañhi samānakattukesu pubbāparakālakiriyāvacanesu pubbakālakiriyāvacanassa niruttivohāro. Idāni ‘‘saddhiṃ cetetvā’’ti iminā saṅkhepena vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘pāṇo’’tiādimāha. Tattha ‘‘pāṇo’’ti saññāya saddhiṃyevāti ‘‘pāṇo’’ti saññaṃ avijahitvā eva, ‘‘pāṇo’’ti saññuppattiyā anantaranti vuttaṃ hoti. Evañca katvā kathaṃ ekakkhaṇe ekassa cittassa ubhayārammaṇabhāvoti edisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Keci pana ‘‘ñātapariññāya diṭṭhasabhāvesu dhammesu tīraṇapariññāya tilakkhaṇaṃ āropetvā (sārattha. ṭī. 2.172) ‘rūpaṃ anicca’ntiādinā sabhāvena saddhiṃ ekakkhaṇe aniccādilakkhaṇajānanaṃ viya ‘pāṇo’ti saññāya saddhiṃyeva ‘vadhāmi na’nti jānātī’’ti vadanti. Apare pana ācariyā tatthāpi evaṃ na kathenti. Ettha ca manussaviggaho’’ti avatvā ‘‘pāṇo’’ti vacanaṃ ‘‘manusso aya’’nti ajānitvā kevalaṃ sattasaññāya ghātentassāpi pārājikabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Cetetvāti cintetvā. Pakappetvāti abhivicāretvā, sanniṭṭhānaṃ karitvāti attho.
ཨིདཱནི མནུསྶཨཏྟབྷཱཝཾ ཨཱདིཏོ པཊྛཱཡ དསྶེཏུཾ ‘‘མནུསྶཝིགྒཧ’’ནྟིཨཱདིམཱཧ། ཏཏྠ ཀལལཏོ པཊྛཱཡཱཏི པཊིསནྡྷིཝིཉྙཱཎེན སདྡྷིཾ ཨུཔྤནྣཀལལརཱུཔཏོ པཊྛཱཡ། ཀལལརཱུཔཾ ནཱམ ཨིཏྠིཔུརིསཱནཾ ཀཱཡཝཏྠུབྷཱཝདསཀཝསེན སམཏིཾས རཱུཔཱནི, ནཔུཾསཀཱནཾ ཀཱཡཝཏྠུདསཀཝསེན ཝཱིསཏི། ཏཏྠ ཨིཏྠིཔུརིསཱནཾ ཀལལརཱུཔཾ ཛཱཏིཨུཎྞཱཡ ཨེཀེན ཨཾསུནཱ ཨུདྡྷཊཏེལབིནྡུམཏྟཾ ཧོཏི ཨཙྪཾ ཝིཔྤསནྣཾ། ཝུཏྟཉྷེཏཾ ཨཊྛཀཐཱཡཾ –
Idāni manussaattabhāvaṃ ādito paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘manussaviggaha’’ntiādimāha. Tattha kalalato paṭṭhāyāti paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ uppannakalalarūpato paṭṭhāya. Kalalarūpaṃ nāma itthipurisānaṃ kāyavatthubhāvadasakavasena samatiṃsa rūpāni, napuṃsakānaṃ kāyavatthudasakavasena vīsati. Tattha itthipurisānaṃ kalalarūpaṃ jātiuṇṇāya ekena aṃsunā uddhaṭatelabindumattaṃ hoti acchaṃ vippasannaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ –
‘‘ཏིལཏེལསྶ ཡཐཱ བིནྡུ, སཔྤིམཎྜོ ཨནཱཝིལོ།
‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;
ཨེཝཾཝཎྞཔྤཊིབྷཱགཾ, ‘ཀལལ’ནྟི པཝུཙྩཏཱི’’ཏི༎ (སཾ॰ ནི॰ ཨཊྛ॰ ༡.༡.༢༣༥; ཝིབྷ॰ ཨཊྛ॰ ༢༦; པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༢)།
Evaṃvaṇṇappaṭibhāgaṃ, ‘kalala’nti pavuccatī’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.235; vibha. aṭṭha. 26; pārā. aṭṭha. 2.172);
ཨེཝཾ པརིཏྟཀཾ ཝཏྠུཾ ཨཱདིཾ ཀཏྭཱ ཡཱཝ མརཎཀཱལཱ ཨེཏྠནྟརེ ཨནུཔུབྦེན ཝུཌྜྷིཔྤཏྟོ ཨཏྟབྷཱཝོ མནུསྶཝིགྒཧོ ནཱམཱཏི ཝུཏྟཾ ཧོཏི། ཨིདཉྩ ཡེབྷུཡྻཝསེནེཝ ཝུཏྟཾ། ཨོཔཔཱཏིཀསཾསེདཛཱཔི ཧི མནུསྶཱ པཱརཱཛིཀཝཏྠུཡེཝ། ཀལལཀཱལེཔཱིཏི པཋམསཏྟཱཧེཔི། ཏཏྠ ཧི སནྟཏིཝསེན པཝཏྟམཱནཾ ཀལལསངྑཱཏཾ ཨཏྟབྷཱཝཾ ཛཱིཝིཏཱ ཝོརོཔེཏུཾ སཀྐཱ, ན པན སབྦཔཋམཾ ཀལལརཱུཔཾ། པཊིསནྡྷིཙིཏྟེན ཧི སདྡྷིཾ ཏིཾས ཀམྨཛརཱུཔཱནི ནིབྦཏྟནྟི། ཏེསུ པན ཋིཏེསུཡེཝ སོལ༹ས བྷཝངྒཙིཏྟཱནི ཨུཔྤཛྫིཏྭཱ ནིརུཛ྄ཛྷནྟི། ཨེཏསྨིཾ ཨནྟརེ གཧིཏཔཊིསནྡྷིཀསྶ དཱརཀསྶ ཝཱ མཱཏུཡཱ ཝཱ པནསྶ ཨནྟརཱཡོ ནཏྠི། ཨཡཉྷི མརཎསྶ ཨནོཀཱསོ ནཱམ། བྷེསཛྫསམྤདཱནེནཱཏི གབྦྷཔཱཏནབྷེསཛྫདཱནེན། ཏཏོ ཝཱ ཨུདྡྷམྤཱིཏི ཨབྦུདཔེསིཀཱལཱདཱིསུཔི། ཛཱིཝིཏཱ ཝིཡོཛེཡྻཱཏི སནྟཏིཝིཀོཔནཝསེན ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡཏོ ཨཔནེཡྻ།
Evaṃ parittakaṃ vatthuṃ ādiṃ katvā yāva maraṇakālā etthantare anupubbena vuḍḍhippatto attabhāvo manussaviggaho nāmāti vuttaṃ hoti. Idañca yebhuyyavaseneva vuttaṃ. Opapātikasaṃsedajāpi hi manussā pārājikavatthuyeva. Kalalakālepīti paṭhamasattāhepi. Tattha hi santativasena pavattamānaṃ kalalasaṅkhātaṃ attabhāvaṃ jīvitā voropetuṃ sakkā, na pana sabbapaṭhamaṃ kalalarūpaṃ. Paṭisandhicittena hi saddhiṃ tiṃsa kammajarūpāni nibbattanti. Tesu pana ṭhitesuyeva soḷasa bhavaṅgacittāni uppajjitvā nirujjhanti. Etasmiṃ antare gahitapaṭisandhikassa dārakassa vā mātuyā vā panassa antarāyo natthi. Ayañhi maraṇassa anokāso nāma. Bhesajjasampadānenāti gabbhapātanabhesajjadānena. Tato vā uddhampīti abbudapesikālādīsupi. Jīvitā viyojeyyāti santativikopanavasena jīvitindriyato apaneyya.
ཨིམསྶ པནཏྠསྶཱཏི ‘‘སཉྩིཙྩ མནུསྶཝིགྒཧཾ ཛཱིཝིཏཱ ཝོརོཔེཡྻཱ’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༧༡) ཨིམསྶ ཨཏྠསྶ། ཨཱཝིབྷཱཝཏྠནྟི པཀཱསནཏྠཾ། པཱཎསྶ ཨཏིཔཱཏོ པཱཎཱཏིཔཱཏོ, པཱཎཝདྷོ པཱཎགྷཱཏོཏི ཝུཏྟཾ ཧོཏི། སཏྟོཏི ཁནྡྷསནྟཱནོ། ཏཏྠ ཧི སཏྟཔཉྙཏྟི། ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡནྟི རཱུཔཱརཱུཔཛཱིཝིཏིནྡྲིཡཾ། རཱུཔཛཱིཝིཏིནྡྲིཡེ ཧི ཝིཀོཔིཏེ ཨིཏརམྤི ཏཾསམྦནྡྷཏཱཡ ཝིནསྶཏཱིཏི། ཡཱཡ ཙེཏནཱཡཱཏི ཏསྨིཾ པཱཎེ པཱཎསཉྙིནོ ཀཱཡཝཙཱིདྭཱརཱནཾ ཨཉྙཏརདྭཱརཔྤཝཏྟཱཡ ཡཱཡ ཙེཏནཱཡ། མནོདྭཱརེ པན པཝཏྟཱཡ ཝདྷཀཙེཏནཱཡ པཱཎཱཏིཔཱཏབྷཱཝོ ནཏྠི། སཱ ཙེཏནཱཏི སཱ ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡུཔཙྪེདཀཨུཔཀྐམསམུཊྛཱཔིཀཱ ཀཱཡཝཙཱིདྭཱརཱནཾ ཨཉྙཏརདྭཱརཔྤཝཏྟཱ ཝདྷཀཙེཏནཱ། ཨིདཾ ཝུཏྟཾ ཧོཏི – ཡཱཡ ཙེཏནཱཡ པཝཏྟམཱནསྶ ཛཱིཝིཏིནྡྲིཡསྶ ནིསྶཡབྷཱུཏེསུ མཧཱབྷཱུཏེསུ ཨུཔཀྐམཀརཎཧེཏུ ཏཾམཧཱབྷཱུཏཔཙྩཡཱ ཨུཔྤཛྫནཀམཧཱབྷཱུཏཱ ནུཔྤཛྫིསྶནྟི (སཱརཏྠ॰ ཊཱི॰ ༢.༡༧༢), སཱ ཏཱདིསཔཡོགསམུཊྛཱཔིཀཱ ཙེཏནཱ པཱཎཱཏིཔཱཏོ། ལདྡྷཱུཔཀྐམཱནི ཧི མཧཱབྷཱུཏཱནི ཨིཏརབྷཱུཏཱནི ཝིཡ ན ཝིསདཱནཱིཏི སམཱནཛཱཏིཀཱནཾ ཀཱརཎཾ ན ཧོནྟཱིཏི།
Imassapanatthassāti ‘‘sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyyā’’ti (pārā. 171) imassa atthassa. Āvibhāvatthanti pakāsanatthaṃ. Pāṇassa atipāto pāṇātipāto, pāṇavadho pāṇaghātoti vuttaṃ hoti. Sattoti khandhasantāno. Tattha hi sattapaññatti. Jīvitindriyanti rūpārūpajīvitindriyaṃ. Rūpajīvitindriye hi vikopite itarampi taṃsambandhatāya vinassatīti. Yāya cetanāyāti tasmiṃ pāṇe pāṇasaññino kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattāya yāya cetanāya. Manodvāre pana pavattāya vadhakacetanāya pāṇātipātabhāvo natthi. Sā cetanāti sā jīvitindriyupacchedakaupakkamasamuṭṭhāpikā kāyavacīdvārānaṃ aññataradvārappavattā vadhakacetanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yāya cetanāya pavattamānassa jīvitindriyassa nissayabhūtesu mahābhūtesu upakkamakaraṇahetu taṃmahābhūtapaccayā uppajjanakamahābhūtā nuppajjissanti (sārattha. ṭī. 2.172), sā tādisapayogasamuṭṭhāpikā cetanā pāṇātipāto. Laddhūpakkamāni hi mahābhūtāni itarabhūtāni viya na visadānīti samānajātikānaṃ kāraṇaṃ na hontīti.
པཱཎཱཏིཔཱཏོ ཨསྶ ཨཏྠཱིཏི པཱཎཱཏིཔཱཏཱི། སཾསགྒེ ཨཡམཱིཀཱརོ། ཏེནཱཧ ‘‘ཝུཏྟཙེཏནཱཡ སམངྒིཔུགྒལོ’’ཏི། སཀོ ཧཏྠོ སཧཏྠོ, ཏེན ནིབྦཏྟོ པཡོགོ སཱཧཏྠིཀོ། ནིསྶཛྫནཾ ནིསྶགྒོ, སོཝ ནིསྶགྒིཡོ། ཨེཝཾ ཨཱཎཏྟིཀོ། ཝིཛྫཱམཡོ མནྟཔརིཛཔྤནཡོགོ། ཨིདྡྷིམཡོ ཀམྨཝིཔཱཀཛིདྡྷིམཡོ།
Pāṇātipāto assa atthīti pāṇātipātī. Saṃsagge ayamīkāro. Tenāha ‘‘vuttacetanāya samaṅgipuggalo’’ti. Sako hattho sahattho, tena nibbatto payogo sāhatthiko. Nissajjanaṃ nissaggo, sova nissaggiyo. Evaṃ āṇattiko. Vijjāmayo mantaparijappanayogo. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo.
ཨིདཱནི ཡཐཱཝུཏྟེཡེཝ ཚ པཡོགེ ཝིབྷཛིཏྭཱ དསྶེཏུཾ ‘‘ཏཏྠཱ’’ཏིཨཱདི ཝུཏྟཾ། ཏཏྠ ཏཏྠཱཏི ཏེསུ ཚསུ པཡོགེསུ། སཱཧཏྠིཀོཏི ཨེཏྠ ཧཏྠོ ཨུཔལཀྑཎབྷཱཝེན གཧིཏོཏི ཨཱཧ ‘‘ཀཱཡེན ཝཱ’’ཏིཨཱདི། ཏཏྠ ཀཱཡེནཱཏི ཧཏྠེན ཝཱ པཱདེན ཝཱ མུཊྛིནཱ ཝཱ ཛཱཎུནཱ ཝཱ ཡེན ཀེནཙི ཨངྒཔཙྩངྒེན། ཀཱཡེཀདེསོ ཧེཏྠ ཧཏྠཱདིཀཱཡོ ཨཝཡཝེ སམུདཱཡོཔཙཱརོ ཡཐཱ ‘‘གཱམོ དཌྜྷོ’’ཏི། ཀཱཡཔྤཊིབདྡྷེནཱཏི ཀཱཡཏོ ཨམོཙིཏེན ཨསིཨཱདིནཱ པཧརཎེན། པཧརཎནྟི ཀཱཡཝིཉྙཏྟིསཧིཏཱཡ ཝདྷཀཙེཏནཱཡ ཨདྷིཔྤེཏཏྠསཱདྷནཾ། ཀཱཡེན ཝཱ སཏྟིཨཱདཱིནཾ, ཀཱཡཔྤཊིབདྡྷེན ཝཱ ཨུསུཡནྟཔཱསཱཎཱདཱིནཾ ནིསྶཛྫནནྟི ཡཐཱསམྦྷཝཾ ཡོཛེཏབྦཾ། ཏཏྠཱཏི ཏེསུ སཱཧཏྠིཀནིསྶགྒིཡེསུ ། ཨུདྡིསྶཱནུདྡིསྶབྷེདཏོཏི ཨུདྡིསིཏྭཱ ཙ ཨནུདྡིསིཏྭཱ ཙ པཝཏྟིབྷེདེན། ཨུདྡིསནཾ ཨུདྡིསོ, སོ ཨེཏསྶ ཨཏྠཱིཏི ཨུདྡིསཀོ, པཡོགོ, ཏསྨིཾ། བཛ྄ཛྷཏི ཨེཏེནཱཏི བདྡྷོ, ཀམྨམེཝ བདྡྷོ ཀམྨབདྡྷོ, པཱཎཱཏིཔཱཏོཏི ཨཏྠོ། ཨཐ ཝཱ བནྡྷནཾ བདྡྷོ, ཀམྨུནཱ བདྡྷོ ཀམྨབདྡྷོ, སོ ཨསྶ ཧོཏི, པཱཎཱཏིཔཱཏཀམྨམསྶ སིདྡྷནྟི ཝུཏྟཾ ཧོཏི། ཨུབྷཡཏྠཱཔཱིཏི ཨུདྡིསཀེ, ཨནུདྡིསཀེ ཙཱཏི དྭཱིསུཔི། པཙྪཱ ཝཱ ཏེནེཝ རོགེན མརཏཱུཏི ཡོཛནཱ། པཧརིཏཀྑཎེཡེཝཱཏི མརཎཱཡ པཧོནཀཔྤཧཱརསྶ ལདྡྷཀྑཎེཡེཝ ཀམྨབདྡྷོ། ཡདི ཨཝསྶཾ ཏེན མརཏཱིཏི ཨདྷིཔྤཱཡོ། སཙེ པན མརཎཱདྷིཔྤཱཡེན པཧཱརཾ དཏྭཱ ཏེན ཨམཏསྶ པུན ཨཉྙེན ཙིཏྟེན པཧཱརེ དིནྣེ པཙྪཱཔི པཋམཔྤཧཱརེནེཝ མརཏི, ཏདཱཝ ཀམྨབདྡྷོ། ཨཐ དུཏིཡཔཧཱརེན མརཏི , ནཏྠི པཱཎཱཏིཔཱཏོ། ཨུབྷཡེཧི མཏེཔི པཋམཔྤཧཱརེནེཝ ཀམྨབདྡྷོ, ཨུབྷཡེཧིཔི ཨམཏེ ནེཝཏྟི པཱཎཱཏིཔཱཏོ། ཨེས ནཡོ བཧཱུཧིཔི ཨེཀསྶ པཧཱརེ དིནྣེ། ཏཏྲཱཔི ཧི ཡསྶ པཧཱརེན མརཏི, ཏསྶེཝ ཀམྨབདྡྷོཏི། ཨཱཎཱཔནཾ ནཱམ ཝཙཱིཝིཉྙཏྟིསཧིཏཱཡ ཝདྷཀཙེཏནཱཡ ཨདྷིཔྤེཏཏྠསཱདྷནཾ།
Idāni yathāvutteyeva cha payoge vibhajitvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha tatthāti tesu chasu payogesu. Sāhatthikoti ettha hattho upalakkhaṇabhāvena gahitoti āha ‘‘kāyena vā’’tiādi. Tattha kāyenāti hatthena vā pādena vā muṭṭhinā vā jāṇunā vā yena kenaci aṅgapaccaṅgena. Kāyekadeso hettha hatthādikāyo avayave samudāyopacāro yathā ‘‘gāmo daḍḍho’’ti. Kāyappaṭibaddhenāti kāyato amocitena asiādinā paharaṇena. Paharaṇanti kāyaviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ. Kāyena vā sattiādīnaṃ, kāyappaṭibaddhena vā usuyantapāsāṇādīnaṃ nissajjananti yathāsambhavaṃ yojetabbaṃ. Tatthāti tesu sāhatthikanissaggiyesu . Uddissānuddissabhedatoti uddisitvā ca anuddisitvā ca pavattibhedena. Uddisanaṃ uddiso, so etassa atthīti uddisako, payogo, tasmiṃ. Bajjhati etenāti baddho, kammameva baddho kammabaddho, pāṇātipātoti attho. Atha vā bandhanaṃ baddho, kammunā baddho kammabaddho, so assa hoti, pāṇātipātakammamassa siddhanti vuttaṃ hoti. Ubhayatthāpīti uddisake, anuddisake cāti dvīsupi. Pacchā vā teneva rogena maratūti yojanā. Paharitakkhaṇeyevāti maraṇāya pahonakappahārassa laddhakkhaṇeyeva kammabaddho. Yadi avassaṃ tena maratīti adhippāyo. Sace pana maraṇādhippāyena pahāraṃ datvā tena amatassa puna aññena cittena pahāre dinne pacchāpi paṭhamappahāreneva marati, tadāva kammabaddho. Atha dutiyapahārena marati , natthi pāṇātipāto. Ubhayehi matepi paṭhamappahāreneva kammabaddho, ubhayehipi amate nevatti pāṇātipāto. Esa nayo bahūhipi ekassa pahāre dinne. Tatrāpi hi yassa pahārena marati, tasseva kammabaddhoti. Āṇāpanaṃ nāma vacīviññattisahitāya vadhakacetanāya adhippetatthasādhanaṃ.
ཨིདཱནི ཨིམསྨིཾ ཨཱཎཏྟིཀཔཡོགེ སངྐེཏཝིསངྐེཏབྷཱཝཛཱནནཏྠཾ ཚབྦིདྷཾ ནིཡམཾ དསྶེནྟོ ‘‘ཏཏྠཱ’’ཏིཨཱདིམཱཧ། ཏཏྠ ཏཏྠཱཏི ཏསྨིཾ ཨཱཎཏྟིཀཔཡོགེ། ཨཱཎཏྟིནིཡཱམཀཱཏི ཨཱཎཏྟིཀཔཡོགསཱདྷིཀཱ། ཨེཏེསུ ཧི ཨཝིརཛ྄ཛྷིཏེསུཡེཝ ཨཱཎཏྟིཀཔཡོགོ ཧོཏི, ན ཨཉྙཐཱཏི།
Idāni imasmiṃ āṇattikapayoge saṅketavisaṅketabhāvajānanatthaṃ chabbidhaṃ niyamaṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti tasmiṃ āṇattikapayoge. Āṇattiniyāmakāti āṇattikapayogasādhikā. Etesu hi avirajjhitesuyeva āṇattikapayogo hoti, na aññathāti.
པུགྒལོཏི མཱརེཏབྦོ པུགྒལོ། ཏེནཱཧ ‘‘ཡཾ ཧཱི’’ཏིཨཱདི། ཨཱཎཱཔཀསྶ ཨཱཔཏྟཱིཏི ཨཱཎཱཔཀསྶ ཨཱཎཏྟིཀྑཎེ ཨཱཔཏྟི, ཨཱཎཏྟསྶ མཱརཎཀྑཎེ། ཨཱཎཱཔཀོ མུཙྩཏཱིཏི ཨཱཎཏྟསྶེཝ ཀམྨབདྡྷོ, ཝཏྠུཝིསེསེན པནེཏྠ ཀམྨཝིསེསོ ཙ ཨཱཔཏྟིཝིསེསོ ཙ ཧོཏཱིཏི། ‘‘པུརེབྷཏྟཾ མཱརེཧཱི’’ཏི ཨཱཎཏྟོ པུརེབྷཏྟམེཝ མཱརེཏཱིཏི ‘‘ཨཛྫ སྭེ’’ཏི ཨནིཡམེཏྭཱ ‘‘པུརེབྷཏྟཾ མཱརེཧཱི’’ཏི ཨཱཎཏྟོ ཡདཱ ཀདཱཙི པུརེབྷཏྟཾ མཱརེཏི། ཡོ པན ‘‘ཨཛྫ པུབྦཎྷེ’’ཏི ཝུཏྟོ མཛ྄ཛྷནྷེ ཝཱ སཱཡནྷེ ཝཱ སྭེ ཝཱ པུབྦཎྷེ མཱརེཏི, ཝིསངྐེཏོ ཧོཏི, ཨཱཎཱཔཀསྶ ནཏྠི ཀམྨབདྡྷོ། པུབྦཎྷེ མཱརེཏུཾ ཝཱཡམནྟསྶ མཛ྄ཛྷནྷེ ཛཱཏེཔི ཨེསེཝ ནཡོ། ཨེཏེན ནཡེན སབྦཀཱལཔྤབྷེདེསུ སངྐེཏཝིསངྐེཏཏཱ ཝེདིཏབྦཱ།
Puggaloti māretabbo puggalo. Tenāha ‘‘yaṃ hī’’tiādi. Āṇāpakassa āpattīti āṇāpakassa āṇattikkhaṇe āpatti, āṇattassa māraṇakkhaṇe. Āṇāpako muccatīti āṇattasseva kammabaddho, vatthuvisesena panettha kammaviseso ca āpattiviseso ca hotīti. ‘‘Purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto purebhattameva māretīti ‘‘ajja sve’’ti aniyametvā ‘‘purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto yadā kadāci purebhattaṃ māreti. Yo pana ‘‘ajja pubbaṇhe’’ti vutto majjhanhe vā sāyanhe vā sve vā pubbaṇhe māreti, visaṅketo hoti, āṇāpakassa natthi kammabaddho. Pubbaṇhe māretuṃ vāyamantassa majjhanhe jātepi eseva nayo. Etena nayena sabbakālappabhedesu saṅketavisaṅketatā veditabbā.
ཨེཝཾ ཝཏྠུཀཱལེསུ སངྐེཏཝིསངྐེཏཏཾ དསྶེཏྭཱ ཨིདཱནི ཨོཀཱསཱདཱིསུ སངྐེཏཝིསངྐེཏཏཾ ཨཏིདིསནྟོ ‘‘ཨིམིནཱ ནཡེནཱ’’ཏིཨཱདིམཱཧ། ཏཏྠ ཨོཀཱསོཏི (པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༤) གཱམོ ཝཱ ཝནཾ ཝཱ གེཧདྭཱརཾ ཝཱཏི ཨེཝམཱདིཀོ། ཨཱཝུདྷནྟི ཨསི ཝཱ ཨུསུ ཝཱ སཏྟི ཝཱཏི ཨེཝམཱདི། ཨིརིཡཱཔཐོཏི མཱརེཏབྦསྶ གམནཾ ཝཱ ནིསཛྫཱ ཝཱཏི ཨེཝམཱདི། ཀིརིཡཱཝིསེསོཏི ཝིཛ྄ཛྷནཾ ཝཱ ཚེདནཾ ཝཱ བྷེདནཾ ཝཱ སངྑམུཎྜཀཾ ཝཱཏི ཨེཝམཱདི། ཨིམེསུ ཡཐཱ ཡཐཱ ཝདྷཀོ ཨཱཎཏྟོ, ཏཐཱ ཏཐཱ ཀཏེ ཨཱཎཱཔཀསྶ ཨཱཔཏྟི, ཨཉྙཐཱ ཀཏེ ཝིསངྐེཏོ ཧོཏི། ཏེནཱཧ ‘‘ཨིམིནཱ ནཡེནཱ’’ཏིཨཱདི། ཏཏྠ སབྦཏྠཱཏི ཨོཀཱསཱདཱིསུ ཙཏཱུསུ། ཧོཏི ཙེཏྠ –
Evaṃ vatthukālesu saṅketavisaṅketataṃ dassetvā idāni okāsādīsu saṅketavisaṅketataṃ atidisanto ‘‘iminā nayenā’’tiādimāha. Tattha okāsoti (pārā. aṭṭha. 2.174) gāmo vā vanaṃ vā gehadvāraṃ vāti evamādiko. Āvudhanti asi vā usu vā satti vāti evamādi. Iriyāpathoti māretabbassa gamanaṃ vā nisajjā vāti evamādi. Kiriyāvisesoti vijjhanaṃ vā chedanaṃ vā bhedanaṃ vā saṅkhamuṇḍakaṃ vāti evamādi. Imesu yathā yathā vadhako āṇatto, tathā tathā kate āṇāpakassa āpatti, aññathā kate visaṅketo hoti. Tenāha ‘‘iminā nayenā’’tiādi. Tattha sabbatthāti okāsādīsu catūsu. Hoti cettha –
‘‘ཡཐཱཎཏྟིཝསེནེཝ, ཨཱཎཏྟེན ཀཏེ སཏི།
‘‘Yathāṇattivaseneva, āṇattena kate sati;
ཨཱཎཱཔཀསྶ ཨཱཔཏྟི, ཝིསངྐེཏོཉྙཐཱ ཀཏེ’’ཏི༎
Āṇāpakassa āpatti, visaṅketoññathā kate’’ti.
ཨཱཎཏྟིཡཾ པན ཨཡཾ ཝིསེསོ – ཨདྷིཊྛཱཡཱཏི ཨདྷིཊྛཧིཏྭཱ ཨཱཎཱཔེཏི ‘‘ཨེཝཾ ཝིཛ྄ཛྷ, ཨེཝཾ པཧར, ཨེཝཾ གྷཱཏེཧཱི’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༧༤) ཝུཏྟཱཡ པཱལི༹ཡཱ ལབྦྷཏཱིཏི ཉཱཏབྦོ།
Āṇattiyaṃ pana ayaṃ viseso – adhiṭṭhāyāti adhiṭṭhahitvā āṇāpeti ‘‘evaṃ vijjha, evaṃ pahara, evaṃ ghātehī’’ti (pārā. 174) vuttāya pāḷiyā labbhatīti ñātabbo.
ཨོཔཏནྟི ཨེཏྠཱཏི ཨོཔཱཏོ, ཨཱཝཱཊོ, ཏསྶ ཁཎནཾ ཨོཔཱཏཀྑཎནཾ། ཨཔསྶེནསཾཝིདྷཱནནྟི (པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༧) ཨཔསྶེནསྶ སཾཝིདྷཱནཾ། ནིཙྩཔརིབྷོགོ མཉྩོ ཝཱ པཱིཋཾ ཝཱ ཨཔསྶེནཕལཀཾ ཝཱ དིཝཱཊྛཱནེ ནིསཱིདནྟསྶ ཨཔསྶེནཀཏྠམྦྷོ ཝཱ ཏཏྠཛཱཏཀརུཀྑོ ཝཱ ཙངྐམེ ཨཔསྶཱཡ ཏིཊྛནྟསྶ ཨཱལམྦནརུཀྑོ ཝཱ ཨཱལམྦནཕལཀཾ ཝཱ, སབྦམྤེཏཾ ཨཔསྶནཱིཡཊྛེན ཨཔསྶེནཾ ནཱམ, ཏསྨིཾ ཨཔསྶེནེ ཡཐཱ ཨཔསྶཡནྟཾ ཝིཛ྄ཛྷཏི ཝཱ ཚིནྡཏི ཝཱ, ཏཐཱ ཀཏྭཱ ཝཱསིཕརསུསཏྟིཨཱརཀཎྚཀཱདཱིསུ ཨཉྙཏརསྶ སཏྠསྶ ཋཔནནྟི ཨཏྠོ།
Opatanti etthāti opāto, āvāṭo, tassa khaṇanaṃ opātakkhaṇanaṃ. Apassenasaṃvidhānanti (pārā. aṭṭha. 2.177) apassenassa saṃvidhānaṃ. Niccaparibhogo mañco vā pīṭhaṃ vā apassenaphalakaṃ vā divāṭṭhāne nisīdantassa apassenakatthambho vā tatthajātakarukkho vā caṅkame apassāya tiṭṭhantassa ālambanarukkho vā ālambanaphalakaṃ vā, sabbampetaṃ apassanīyaṭṭhena apassenaṃ nāma, tasmiṃ apassene yathā apassayantaṃ vijjhati vā chindati vā, tathā katvā vāsipharasusattiārakaṇṭakādīsu aññatarassa satthassa ṭhapananti attho.
ཨུཔནིཀྑིཔནཾ ནཱམ སམཱིཔེ ནིཀྑིཔནཾ། མནཱཔསྶ ཝཱ ཨམནཱཔསྶ ཝཱ རཱུཔསྶ ཨུཔཧརཎཾ སམཱིཔེ ཋཔནཾ རཱུཔཱུཔཧཱརོ, ཨཏྟནཱ ཝཱ ཡཀྑཔེཏཱདིཝེསཾ གཧེཏྭཱ ཏིཊྛནཾ། ཨཱདིསདྡེན སདྡཱུཔཧཱརཱདཱིནཾ གཧཎཾ། ཨེཏྠཱཔཱིཏི ཐཱཝརཔཡོགེཔི ། ཨུདྡིསྶཱནུདྡིསྶབྷེདོ ཝེདིཏབྦོ, ཡཏོ ཏཏྠཔི པུབྦེ ཝུཏྟནཡེནེཝ ཀམྨབདྡྷོ ཧོཏི། ཨཡཾ པན ཝིསེསོ – མཱུལཊྛེན ཨོཔཱཏཱདཱིསུ པརེསཾ མཱུལེན ཝཱ མུདྷཱ ཝཱ དིནྣེསུཔི ཡདི ཏཔྤཙྩཡཱ ཀོཙི མརཏི, མཱུལཊྛསྶེཝ ཀམྨབདྡྷོ། ཡདིཔི ཏེན, ཨཉྙེན ཝཱ ཏཏྲ ཨོཔཱཏེ ཝིནཱསེཏྭཱ བྷཱུམིསམེ ཀཏེཔི པཾསུཧཱརཀཱ ཝཱ པཾསུཾ གཎྷནྟཱ, མཱུལཁཎཀཱ ཝཱ མཱུལཱནི ཁཎནྟཱ ཨཱཝཱཊཾ ཀརོནྟི, དེཝེ ཝཱ ཝསྶནྟེ ཀདྡམོ ཛཱཡཏི, ཏཏྠ ཙ ཀོཙི ཨོཏརིཏྭཱ ཝཱ ལགྒིཏྭཱ ཝཱ མརཏི, མཱུལཊྛསྶེཝ ཀམྨབདྡྷོ། ཡདི པན ཡེན ལདྡྷཾ, སོ ཝཱ ཨཉྙོ ཝཱ ཝིཏྠཏཏརཾ ཝཱ གམྦྷཱིརཏརཾ ཝཱ ཀརོཏི, ཏཔྤཙྩཡཱ ཙ ཀོཙི མརཏི, ཨུབྷཡེསམྤི ཀམྨབདྡྷོ། ཡཐཱ ཏུ མཱུལཱནི མཱུལེཧི སཾསནྡནྟི, ཏཐཱ ཏཏྠ ཐལེ ཀཏེ མུཙྩཏི། ཨེཝཾ ཨཔསྶེནསཾཝིདྷཱནཱདཱིསུཔི ཡཱཝ ཏེསཾ པཝཏྟི, ཏཱཝ ཡཐཱསམྦྷཝཾ ཀམྨབདྡྷོ ཝེདིཏབྦོ།
Upanikkhipanaṃ nāma samīpe nikkhipanaṃ. Manāpassa vā amanāpassa vā rūpassa upaharaṇaṃ samīpe ṭhapanaṃ rūpūpahāro, attanā vā yakkhapetādivesaṃ gahetvā tiṭṭhanaṃ. Ādisaddena saddūpahārādīnaṃ gahaṇaṃ. Etthāpīti thāvarapayogepi . Uddissānuddissabhedo veditabbo, yato tatthapi pubbe vuttanayeneva kammabaddho hoti. Ayaṃ pana viseso – mūlaṭṭhena opātādīsu paresaṃ mūlena vā mudhā vā dinnesupi yadi tappaccayā koci marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadipi tena, aññena vā tatra opāte vināsetvā bhūmisame katepi paṃsuhārakā vā paṃsuṃ gaṇhantā, mūlakhaṇakā vā mūlāni khaṇantā āvāṭaṃ karonti, deve vā vassante kaddamo jāyati, tattha ca koci otaritvā vā laggitvā vā marati, mūlaṭṭhasseva kammabaddho. Yadi pana yena laddhaṃ, so vā añño vā vitthatataraṃ vā gambhīrataraṃ vā karoti, tappaccayā ca koci marati, ubhayesampi kammabaddho. Yathā tu mūlāni mūlehi saṃsandanti, tathā tattha thale kate muccati. Evaṃ apassenasaṃvidhānādīsupi yāva tesaṃ pavatti, tāva yathāsambhavaṃ kammabaddho veditabbo.
ཝིཛྫཱཔརིཛཔྤནནྟི ཨཱཐབྦཎིཀེཧི, ཝིཛྫཱདྷརེཧི ཙ མནྟཔརིཛཔྤནཾ། ཀམྨཝིཔཱཀཛཱཡ ཨིདྡྷིཡཱཏི སཱཏིསཡཀམྨནིབྦཏྟཱཡ ཀམྨཝིཔཱཀེན སཧཛཱཏཱཡ ཨིདྡྷིཡཱ, ཀམྨསྶ ཝཱ ཝིཔཱཀབྷཱཝེན ཛཱཏཱཡ ཨིདྡྷིཡཱ། པཡོཛནནྟི པཝཏྟནཾ, ཀརཎནྟི ཨཏྠོ, དཱཋཱཝུདྷཱདཱིནཾ དཱཋཱཀོཊནཱདཱིནམིཝ མཱརཎཏྠཾ ཀམྨཝིཔཱཀཛིདྡྷིཝིཀཱརཀརཎནྟི ཝུཏྟཾ ཧོཏི།
Vijjāparijappananti āthabbaṇikehi, vijjādharehi ca mantaparijappanaṃ. Kammavipākajāya iddhiyāti sātisayakammanibbattāya kammavipākena sahajātāya iddhiyā, kammassa vā vipākabhāvena jātāya iddhiyā. Payojananti pavattanaṃ, karaṇanti attho, dāṭhāvudhādīnaṃ dāṭhākoṭanādīnamiva māraṇatthaṃ kammavipākajiddhivikārakaraṇanti vuttaṃ hoti.
ཀམྨསཱདྷནོ ཝཱཡཾ ཧཱརཀསདྡོ བཧུལཾཝིདྷཱནེན ཏཏྠཱཔི ཎྭུཔཙྩཡསྶ སིཛ྄ཛྷནཏོཏི ཨཱཧ ‘‘ཨཐ ཝཱ’’ཏིཨཱདི། ཛཱིཝིཏཧརཎཀཾ, ཨུཔནིཀྑིཔིཏབྦཾ ཝཱ སཏྠམེཝ ཧཱརཀནྟི (སཱརཏྠ॰ ཊཱི॰ ༢.༡༧༢) ཝིཀཔྤདྭཡེན ཝུཏྟནྟི ཨཱཧ ‘‘སཏྠཉྩ ཏཾ ཧཱརཀཉྩཱཏི སཏྠཧཱརཀ’’ནྟི། ‘‘ཧཱརཀསཏྠ’’ནྟི ཝཏྟབྦེ ཝིསེསནསྶ པརནིཔཱཏཾ ཀཏྭཱ ཨེཝཾ ཝུཏྟནྟི དཊྛབྦཾ། པརིཡེསེཡྻཱཏི གཝེསེཡྻ། ‘‘ཡཐཱ ལབྷཏི, ཏཐཱ ཀརེཡྻཱ’’ཏི ཨིམིནཱ པན ཨདྷིཔྤཱཡཏྠམཱཧ, ‘‘ཨུཔནིཀྑིཔེཡྻཱ’’ཏི ཨིམིནཱ སིཁཱཔཏྟམཏྠཾ། ཨིཏརཐཱ ཧི ‘‘པརིཡེསེཡྻཱ’’ཏི ཨིམསྶ ‘‘ཨུཔནིཀྑིཔེཡྻཱ’’ཏི ཨཡམཏྠོ ཨདྷིཔྤེཏོ ན སིཡཱ། པརིཡིཊྛམཏྟེཡེཝཱཏི པརིཡེསིཏམཏྟེཡེཝ། ཡདི ཨེཝཾ ཨཐ ཀསྨཱ པཱལི༹ཡཾ ‘‘སཏྠཧཱརཀཾ ཝཱསྶ པརིཡེསེཡྻཱཏི ཨསིཾ ཝཱ སཏྟིཾ ཝཱ བྷེཎྜིཾ ཝཱ ལགུལ༹ཾ ཝཱ པཱསཱཎཾ ཝཱ སཏྠཾ ཝཱ ཝིསཾ ཝཱ རཛྫུཾ ཝཱ’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༧༢) ཝུཏྟནྟི ཨཱཧ ‘‘པདབྷཱཛནེ པནཱ’’ཏིཨཱདི། ཨསྶཱཏི ‘‘སཏྠཧཱརཀཾ ཝཱསྶ པརིཡེསེཡྻཱ’’ཏི ཨིམསྶ པདསྶ། བྱཉྫནཱནུརཱུཔཏོ པརིཔུཎྞཾ ཀཏྭཱ ཨཏྠསྶ ཨཝུཏྟཏྟཱ ‘‘བྱཉྫནཾ ཨནཱདིཡིཏྭཱ’’ཏི ཝུཏྟཾ། སསཏི ཧིཾསཏཱིཏི སཏྠཾ, སསནྟི ཧིཾསནྟི ཨེཏེནཱཏི ཝཱ སཏྠཾ། ཨཱདིསདྡེན ‘‘སཏྟིཾ ཝཱ’’ཏིཨཱདིཔཱལི༹སེསཾ སངྒཎྷཱཏི། ཏཏྠ ལགུལ༹ནྟི མུགྒརོ། སཏྠནྟི ཝུཏྟཱཝསེསཾ ཡཾ ཀིཉྩི སམུཁཾ ཝེདིཏབྦཾ།
Kammasādhano vāyaṃ hārakasaddo bahulaṃvidhānena tatthāpi ṇvupaccayassa sijjhanatoti āha ‘‘atha vā’’tiādi. Jīvitaharaṇakaṃ, upanikkhipitabbaṃ vā satthameva hārakanti (sārattha. ṭī. 2.172) vikappadvayena vuttanti āha ‘‘satthañca taṃ hārakañcāti satthahāraka’’nti. ‘‘Hārakasattha’’nti vattabbe visesanassa paranipātaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Pariyeseyyāti gaveseyya. ‘‘Yathā labhati, tathā kareyyā’’ti iminā pana adhippāyatthamāha, ‘‘upanikkhipeyyā’’ti iminā sikhāpattamatthaṃ. Itarathā hi ‘‘pariyeseyyā’’ti imassa ‘‘upanikkhipeyyā’’ti ayamattho adhippeto na siyā. Pariyiṭṭhamatteyevāti pariyesitamatteyeva. Yadi evaṃ atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti asiṃ vā sattiṃ vā bheṇḍiṃ vā laguḷaṃ vā pāsāṇaṃ vā satthaṃ vā visaṃ vā rajjuṃ vā’’ti (pārā. 172) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Assāti ‘‘satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyā’’ti imassa padassa. Byañjanānurūpato paripuṇṇaṃ katvā atthassa avuttattā ‘‘byañjanaṃ anādiyitvā’’ti vuttaṃ. Sasati hiṃsatīti satthaṃ, sasanti hiṃsanti etenāti vā satthaṃ. Ādisaddena ‘‘sattiṃ vā’’tiādipāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Tattha laguḷanti muggaro. Satthanti vuttāvasesaṃ yaṃ kiñci samukhaṃ veditabbaṃ.
ཡོ ཨེཝཾ མརཏཱིཏི ཡོ སཏྠཾ ཝཱ ཨཱཧརིཏྭཱ, ཝིསཾ ཝཱ ཁཱདིཏྭཱ, རཛྫུཡཱ ཝཱ ཨུབྦནྡྷིཏྭཱ, སོབྦྷཱདཱིསུ ཝཱ པཏིཏྭཱ, ཨཉྙེཧི ཝཱ ཨགྒིཔཝེསནཨུདཀཔཝེསནཱདཱིཧི ཨུཔཱཡེཧི མརཏི། ‘‘སོ དྷནཾ ཝཱ ལབྷཏཱི’’ཏིཨཱདིནཱ ནཡེནཱཏི སོ དྷནཾ ཝཱ ལབྷཏི, ཡསཾ ཝཱ ལབྷཏི, སགྒཾ ཝཱ གཙྪཏི, དྷམྨོ ཝཱསྶ ཧོཏཱིཏི ཨིམིནཱ ནཡེན། ཀིམནེན ཝེདིཏབྦནྟི ཨཱཧ ‘‘ཨེཏེནཱ’’ཏིཨཱདི། ཏཏྠ ཨེཏེནཱཏི ‘‘མརཎཝཎྞཾ ཝཱ སཾཝཎྞེཡྻཱ’’ཏི ཨེཏེན ཝཙནེན། ནཡིདྷ ཨེཝནྟི ཨིདྷ མནུསྶཝིགྒཧཔཱརཱཛིཀེ ན ཨེཝཾ, ན པརིཡཱཡཀཐཱཡ མུཙྩཏཱིཏི ཨཏྠོ། ཏེནཱཧ ‘‘སཾཝཎྞེཡྻཱ’’ཏིཨཱདི།
Yo evaṃ maratīti yo satthaṃ vā āharitvā, visaṃ vā khāditvā, rajjuyā vā ubbandhitvā, sobbhādīsu vā patitvā, aññehi vā aggipavesanaudakapavesanādīhi upāyehi marati. ‘‘So dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayenāti so dhanaṃ vā labhati, yasaṃ vā labhati, saggaṃ vā gacchati, dhammo vāssa hotīti iminā nayena. Kimanena veditabbanti āha ‘‘etenā’’tiādi. Tattha etenāti ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyā’’ti etena vacanena. Nayidha evanti idha manussaviggahapārājike na evaṃ, na pariyāyakathāya muccatīti attho. Tenāha ‘‘saṃvaṇṇeyyā’’tiādi.
‘‘སཏྠཾ ཝཱ ཨཱཧརཱ’’ཏིཨཱདིནཱཏི ཨེཏྠ ཨཱདིསདྡེན ‘‘ཝིསཾ ཝཱ ཁཱད, རཛྫུཡཱ ཝཱ ཨུབྦནྡྷིཏྭཱ ཀཱལཾ ཀརོཧི, སོབྦྷེ ཝཱ ནརཀེ ཝཱ པཔཱཏེ ཝཱ པཔཏཱ’’ཏིཨཱདིཾ (པཱརཱ॰ ༡༧༢) སབྦཾ མརཎཱུཔཱཡཾ སངྒཎྷཱཏི། ཨེཏྠ ཙ ནརཀོ (པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༢) ནཱམ ཏཏྠ ཏཏྠ ཕལནྟིཡཱ བྷཱུམིཡཱ སཡམེཝ ནིབྦཏྟཱ མཧཱདརཱི, ཡཏྠ ཧཏྠཱིཔི པཏནྟི, ཙོརཱཔི ནིལཱིཡིཏྭཱ ཏིཊྛནྟི། པཔཱཏོཏི པབྦཏནྟརེ ཝཱ ཐལནྟརེ ཝཱ ཨེཀཏོ ཚིནྣོ། པཱཔཀེནཱཏི ལཱམཀེན། དུཛྫཱིཝིཏེནཱཏི དུཀྑབཧུལཏྟཱ དུཀྑེན ཛཱིཝིཏེན། མཏཾ ཏེ ཛཱིཝིཏཱ སེཡྻཱཏི ཏཝ མརཎཾ ཛཱིཝིཏཱ སུནྡརཏརཾ། ཙིཏྟམསྶ ཨཏྠཱིཏི ཙིཏྟོ། ཏཐཱ མནོ། ཨིཏི-སདྡོ ‘‘སབྦམཏྠཱིཏི ཁོ, ཀཙྩཱན, ཨཡམེཀོ ཨནྟོ, སབྦཾ ནཏྠཱིཏི ཁོ, ཀཙྩཱན, ཨཡཾ དུཏིཡོ ཨནྟོ’’ཏིཨཱདཱིསུ (སཾ॰ ནི॰ ༢.༡༥; ༣.༩༠) ཝིཡ ནིདསྶནེ དཊྛབྦོ ཡཐཱཝུཏྟསྶ བུདྡྷིཡཾ ཝིཔརིཝཏྟམཱནསྶ མརཎསྶ ནིདསྶནཏོ། ཏེནེཝཱཧ ‘‘མཏཾ ཏེ ཛཱིཝིཏཱ སེཡྻོ’’ཏིཨཱདི།
‘‘Satthaṃ vā āharā’’tiādināti ettha ādisaddena ‘‘visaṃ vā khāda, rajjuyā vā ubbandhitvā kālaṃ karohi, sobbhe vā narake vā papāte vā papatā’’tiādiṃ (pārā. 172) sabbaṃ maraṇūpāyaṃ saṅgaṇhāti. Ettha ca narako (pārā. aṭṭha. 2.172) nāma tattha tattha phalantiyā bhūmiyā sayameva nibbattā mahādarī, yattha hatthīpi patanti, corāpi nilīyitvā tiṭṭhanti. Papātoti pabbatantare vā thalantare vā ekato chinno. Pāpakenāti lāmakena. Dujjīvitenāti dukkhabahulattā dukkhena jīvitena. Mataṃ te jīvitā seyyāti tava maraṇaṃ jīvitā sundarataraṃ. Cittamassa atthīti citto. Tathā mano. Iti-saddo ‘‘sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya nidassane daṭṭhabbo yathāvuttassa buddhiyaṃ viparivattamānassa maraṇassa nidassanato. Tenevāha ‘‘mataṃ te jīvitā seyyo’’tiādi.
ནནུ ཙེཏྠ ‘‘མནོ’’ཏི ཨིདམྤི ཨཏྠཏོ ཙིཏྟམེཝ, ཨཐ ཀསྨཱ ཝུཏྟནྟི ཨཱཧ ‘‘ཨེཏྠ ཙཱ’’ཏིཨཱདི། ཙིཏྟསྶ ཨཏྠདཱིཔནཏྠཾ ཝུཏྟནྟི ནཱཡཾ ཙིཏྟསདྡོ ‘‘ཙིཏྟསངྐཔྤོ’’ཏིཨཱདཱིསུ (པཱརཱ॰ ༡༧༡) ཝིཡ ཝིཙིཏྟཱདིཨཏྠོ, ཨཐ ཁོ ཝིཉྙཱཎཝཙནོཏི ཏསྶ ཨཏྠདཱིཔནཏྠཾ ཝུཏྟཾ། ཨིམིནཱ པུནརུཏྟིདོསཱབྷཱཝཾ དསྶེཏི། ཀཐམེཏཾ ཝིཉྙཱཡཏཱིཏི ཨཱཧ ‘‘ཏེནེཝསྶཱ’’ཏིཨཱདི། ཙིཏྟོ ནཱནཱཔྤཀཱརཀོ སངྐཔྤོ ཨསྶཱཏི ཙིཏྟསངྐཔྤོ། ཝིཙིཏྟཏྠོ ཧེཏྠ ཙིཏྟསདྡོ ‘‘ནཱཧཾ, བྷིཀྑཝེ, ཨཉྙཾ ཨེཀནིཀཱཡམྤི སམནུཔསྶཱམི ཨེཝཾ ཙིཏྟཾ, ཡཐཡིདཾ, བྷིཀྑཝེ, ཏིརཙྪཱནགཏཱ’’ཏིཨཱདཱིསུ (སཾ॰ ནི॰ ༣.༡༠༠) ཝིཡ། ཏེནཱཧ ‘‘ཝིཙིཏྟསངྐཔྤོ’’ཏི། ཨེཏྠཱཔི ཨིཏིསདྡོ ཨཱཧརིཏབྦོཏི ‘‘ཙིཏྟསངྐཔྤོ’’ཏི ཨིམསྨིཾ པདེཔི ཨདྷིཀཱརཝསེན ཨིཏིསདྡོ ཨཱཧརིཏབྦོ། ཨིདཉྷི ‘‘ཨིཏི ཙིཏྟསངྐཔྤོ’’ཏི ཨེཝཾ ཨཝུཏྟམྤི ཨདྷིཀཱརཏོ ཝུཏྟམེཝ ཧོཏཱིཏི། སངྐཔྤོཏི ཙེཏྠ ‘‘ཏཀྐོ ཝིཏཀྐོ སངྐཔྤོ’’ཏིཨཱདཱིསུ (དྷ॰ ས॰ ༧) ཝིཡ ན ཝིཏཀྐསྶེཝ ནཱམཾ, ཨཐ ཁོ ཏསྶ ཙ ཨཉྙེསཉྩཱཏི དསྶེཏུཾ ‘‘སངྐཔྤོཏི ཙཱ’’ཏིཨཱདི ཨཱརདྡྷཾ། སཾཝིདཧནམཏྟསྶཱཏི སཉྙཱཙེཏནཱཝིཏཀྐསངྑཱཏསྶ སབྦསྶ སཾཝིདཧནསྶ། སཱམཉྙཏྠོ ཧེཏྠ མཏྟསདྡོ ‘‘བྲཱཧྨཎམཏྟཾ བྷོཛེཏཱི’’ཏིཨཱདཱིསུ ཝིཡ། ཏེནཱཧ ‘‘ཏཉྩ སཾཝིདཧན’’ནྟིཨཱདི། ཨིམིནཱ སཾཝིདཧནཾ ནཱམེཏྠ ན ཝིདྷཱནནྟི དསྶེཏི། ཨདྷིཔྤཱཡོ ནཱམ ཝིཏཀྐོ།
Nanu cettha ‘‘mano’’ti idampi atthato cittameva, atha kasmā vuttanti āha ‘‘ettha cā’’tiādi. Cittassa atthadīpanatthaṃ vuttanti nāyaṃ cittasaddo ‘‘cittasaṅkappo’’tiādīsu (pārā. 171) viya vicittādiattho, atha kho viññāṇavacanoti tassa atthadīpanatthaṃ vuttaṃ. Iminā punaruttidosābhāvaṃ dasseti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘tenevassā’’tiādi. Citto nānāppakārako saṅkappo assāti cittasaṅkappo. Vicittattho hettha cittasaddo ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekanikāyampi samanupassāmi evaṃ cittaṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, tiracchānagatā’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.100) viya. Tenāha ‘‘vicittasaṅkappo’’ti. Etthāpi itisaddo āharitabboti ‘‘cittasaṅkappo’’ti imasmiṃ padepi adhikāravasena itisaddo āharitabbo. Idañhi ‘‘iti cittasaṅkappo’’ti evaṃ avuttampi adhikārato vuttameva hotīti. Saṅkappoti cettha ‘‘takko vitakko saṅkappo’’tiādīsu (dha. sa. 7) viya na vitakkasseva nāmaṃ, atha kho tassa ca aññesañcāti dassetuṃ ‘‘saṅkappoti cā’’tiādi āraddhaṃ. Saṃvidahanamattassāti saññācetanāvitakkasaṅkhātassa sabbassa saṃvidahanassa. Sāmaññattho hettha mattasaddo ‘‘brāhmaṇamattaṃ bhojetī’’tiādīsu viya. Tenāha ‘‘tañca saṃvidahana’’ntiādi. Iminā saṃvidahanaṃ nāmettha na vidhānanti dasseti. Adhippāyo nāma vitakko.
ཨུཙྩཱཝཙེན ཀཱརཎེནཱཏི (པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༢) མཧནྟཱམཧནྟེན ཨུཔཱཡེན། ཏཏྠ མརཎཝཎྞསཾཝཎྞནེ ཏཱཝ ཛཱིཝིཏེ ཨཱདཱིནཝདསྶནཝསེན ཨཝཙཱཀཱརཏཱ, མརཎེ ཝཎྞབྷཎནཝསེན ཨུཙྩཱཀཱརཏཱ ཝེདིཏབྦཱ། སམཱདཔནེ པན མུཊྛིཛཱཎུནིཔྤོཐནཱདཱིཧི མརཎསམཱདཔནཝསེན ཨུཙྩཱཀཱརཏཱ, ཨེཀཏོ བྷུཉྫནྟསྶ ནཁེ ཝིསཾ པཀྑིཔིཏྭཱ མརཎཱདིསམཱདཔནཝསེན ཨཝཙཱཀཱརཏཱ ཝེདིཏབྦཱ།
Uccāvacena kāraṇenāti (pārā. aṭṭha. 2.172) mahantāmahantena upāyena. Tattha maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇane tāva jīvite ādīnavadassanavasena avacākāratā, maraṇe vaṇṇabhaṇanavasena uccākāratā veditabbā. Samādapane pana muṭṭhijāṇunippothanādīhi maraṇasamādapanavasena uccākāratā, ekato bhuñjantassa nakhe visaṃ pakkhipitvā maraṇādisamādapanavasena avacākāratā veditabbā.
ཨེཝཾ ཨསཱདྷཱརཎཝིནིཙྪཡཾ ཝཏྭཱ ཨིདཱནི སཱདྷཱརཎཝིནིཙྪཡཾ དསྶེཏུཾ ‘‘ཝེསཱལིཡ’’ནྟིཨཱདིམཱཧ། ཨོཔཱཏཀྑཎནཱདཱིསུ དུཀྐཊནྟི ཨེཏྠ སཙེཔི ཛཱཏཔཐཝིཾ ཁཎཏི, པཱཎཱཏིཔཱཏསྶ པུབྦཔཡོགཏྟཱ པཡོགེ པཡོགེ དུཀྐཊཾ། མནུསྶཝིགྒཧོ ནཱགསུཔཎྞཱདིསདིསོ ཏིརཙྪཱནགཏོ ཏིརཙྪཱནགཏམནུསྶཝིགྒཧོ, ཡཀྑོ ཙ པེཏོ ཙ ཏིརཙྪཱནགཏམནུསྶཝིགྒཧོ ཙ ཡཀྑཔེཏཏིརཙྪཱནགཏམནུསྶཝིགྒཧཱ, ཏེསཾ། ‘‘ཏཐཱ’’ཏི ཨིམིནཱ ཐུལླཙྩཡཾ ཨཏིདིསཏི། ཨིདཱནི ‘‘ཨིམིནཱ ནཡེནཱ’’ཏིཨཱདིནཱ ཨཔསྶེནསཾཝིདྷཱནཱདཱིསུཔི ཡཐཱཝུཏྟཨཱཔཏྟིབྷེདཾ ཨཏིདིསཏི། སབྦཏྠཱཏི ཨཔསྶེནསཾཝིདྷཱནཱདཱིསུ སབྦེསུ པཡོགེསུ།
Evaṃ asādhāraṇavinicchayaṃ vatvā idāni sādhāraṇavinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘vesāliya’’ntiādimāha. Opātakkhaṇanādīsu dukkaṭanti ettha sacepi jātapathaviṃ khaṇati, pāṇātipātassa pubbapayogattā payoge payoge dukkaṭaṃ. Manussaviggaho nāgasupaṇṇādisadiso tiracchānagato tiracchānagatamanussaviggaho, yakkho ca peto ca tiracchānagatamanussaviggaho ca yakkhapetatiracchānagatamanussaviggahā, tesaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā thullaccayaṃ atidisati. Idāni ‘‘iminānayenā’’tiādinā apassenasaṃvidhānādīsupi yathāvuttaāpattibhedaṃ atidisati. Sabbatthāti apassenasaṃvidhānādīsu sabbesu payogesu.
ཨིདཱནི ཨནཱཔཏྟིཾ དསྶེཏུཾ ‘‘ཨསཉྩིཙྩཱ’’ཏིཨཱདིམཱཧ། ཨེཏྠ ཙ ‘‘ཨསཉྩིཙྩཱ’’ཏི (སཱརཏྠ॰ ཊཱི॰ ༢.༡༧༩) ཨིདཾ མརཎསཾཝཏྟནིཀཨུཔཀྐམསྶ ཨསལླཀྑཎཾ སནྡྷཱཡ ཝུཏྟཾ , ‘‘ཨཛཱནནྟསྶཱ’’ཏི ཨིདཾ པན མརཎསཾཝཏྟནིཀཨུཔཀརཎསྶ ཨཛཱནནཾ སནྡྷཱཡ, ‘‘ནམརཎཱདྷིཔྤཱཡསྶཱ’’ཏི ཨིདཾ ཨུཔཀྐམཾ ཛཱནནྟསྶཱཔི མརཎཱདྷིཔྤཱཡསྶ ཨབྷཱཝཾ། ཏེནཱཧ ‘‘ཨསཉྩིཙྩཱ’’ཏིཨཱདི། ཨཙེཏེཏྭཱཏི ཨསལླཀྑེཏྭཱ, ཝིརཛ྄ཛྷིཏྭཱཏི ཝུཏྟཾ ཧོཏི།
Idāni anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘asañciccā’’tiādimāha. Ettha ca ‘‘asañciccā’’ti (sārattha. ṭī. 2.179) idaṃ maraṇasaṃvattanikaupakkamassa asallakkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ , ‘‘ajānantassā’’ti idaṃ pana maraṇasaṃvattanikaupakaraṇassa ajānanaṃ sandhāya, ‘‘namaraṇādhippāyassā’’ti idaṃ upakkamaṃ jānantassāpi maraṇādhippāyassa abhāvaṃ. Tenāha ‘‘asañciccā’’tiādi. Acetetvāti asallakkhetvā, virajjhitvāti vuttaṃ hoti.
མུསལུསྶཱཔནཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡཱཏི ‘‘ཏེན ཁོ པན སམཡེན ཨཉྙཏརོ བྷིཀྑུ བྷཏྟགྒེ ཨནྟརགྷརེ ཨཱསནཾ པཉྙཔེནྟོ མུསལེ ཨུསྶིཏེ ཨེཀཾ མུསལཾ ཨགྒཧེསི། དུཏིཡོ མུསལོ པརིཔཏིཏྭཱ ཨཉྙཏརསྶ དཱརཀསྶ མཏྠཀེ ཨཝཏྠཱསི། སོ ཀཱལམཀཱསི། ཏསྶ ཀུཀྐུཙྩཾ ཨཧོསི…པེ॰… ཀིཾཙིཏྟོ ཏྭཾ བྷིཀྑཱུཏི། ཨསཉྩིཙྩ ཨཧཾ བྷགཝཱཏི། ཨནཱཔཏྟི བྷིཀྑུ ཨསཉྩིཙྩཱ’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༨༠) ཨིམསྨིཾ ཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡ།
Musalussāpanavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhattagge antaraghare āsanaṃ paññapento musale ussite ekaṃ musalaṃ aggahesi. Dutiyo musalo paripatitvā aññatarassa dārakassa matthake avatthāsi. So kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Asañcicca ahaṃ bhagavāti. Anāpatti bhikkhu asañciccā’’ti (pārā. 180) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.
ཝིསགཏཔིཎྜཔཱཏཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡཱཏི ‘‘ཏེན ཁོ པན སམཡེན ཨཉྙཏརོ པིཎྜཙཱརིཀོ བྷིཀྑུ ཝིསགཏཾ པིཎྜཔཱཏཾ ལབྷིཏྭཱ པཊིཀྐམནཾ ཧརིཏྭཱ བྷིཀྑཱུནཾ ཨགྒཀཱརིཀཾ ཨདཱསི། ཏེ བྷིཀྑཱུ ཀཱལམཀཾསུ། ཏསྶ ཀུཀྐུཙྩཾ ཨཧོསི…པེ॰… ཀིཾཙིཏྟོ ཏྭཾ བྷིཀྑཱུཏི། ནཱཧཾ བྷགཝཱ ཛཱནཱམཱིཏི། ཨནཱཔཏྟི བྷིཀྑུ ཨཛཱནནྟསྶཱ’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༨༡) ཨིམསྨིཾ ཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡ།
Visagatapiṇḍapātavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññataro piṇḍacāriko bhikkhu visagataṃ piṇḍapātaṃ labhitvā paṭikkamanaṃ haritvā bhikkhūnaṃ aggakārikaṃ adāsi. Te bhikkhū kālamakaṃsu. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… kiṃcitto tvaṃ bhikkhūti. Nāhaṃ bhagavā jānāmīti. Anāpatti bhikkhu ajānantassā’’ti (pārā. 181) imasmiṃ vatthusmiṃ viya.
བྷེསཛྫཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡཱཏི ‘‘ཏེན ཁོ པན སམཡེན ཨཉྙཏརཱ ཝཉྫྷཱ ཨིཏྠཱི ཀུལཱུཔཀཾ བྷིཀྑུཾ ཨེཏདཝོཙ ‘‘ཨིངྒྷཱཡྻ བྷེསཛྫཾ ཛཱནཱཧི, ཡེནཱཧཾ ཝིཛཱཡེཡྻ’ནྟི། ‘སུཊྛུ བྷགིནཱི’ཏི ཏསྶཱ བྷེསཛྫཾ ཨདཱསི། སཱ ཀཱལམཀཱསི། ཏསྶ ཀུཀྐུཙྩཾ ཨཧོསི…པེ॰… ཨནཱཔཏྟི བྷིཀྑུ པཱརཱཛིཀསྶ, ཨཱཔཏྟི དུཀྐཊསྶཱ’’ཏི (པཱརཱ॰ ༡༨༧) ཨིམསྨིཾ ཝཏྠུསྨིཾ ཝིཡ། ཨིདྷ ཨཱདིཀམྨིཀཱ ཨཉྙམཉྙཾ ཛཱིཝིཏཱ ཝོརོཔིཏབྷིཀྑཱུ, ཏེསཾ ཨནཱཔཏྟི། ཨཝསེསཱནཾ མརཎཝཎྞསཾཝཎྞནཀཱདཱིནཾ ཨཱཔཏྟིཡེཝ།
Bhesajjavatthusmiṃ viyāti ‘‘tena kho pana samayena aññatarā vañjhā itthī kulūpakaṃ bhikkhuṃ etadavoca ‘‘iṅghāyya bhesajjaṃ jānāhi, yenāhaṃ vijāyeyya’nti. ‘Suṭṭhu bhaginī’ti tassā bhesajjaṃ adāsi. Sā kālamakāsi. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… anāpatti bhikkhu pārājikassa, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 187) imasmiṃ vatthusmiṃ viya. Idha ādikammikā aññamaññaṃ jīvitā voropitabhikkhū, tesaṃ anāpatti. Avasesānaṃ maraṇavaṇṇasaṃvaṇṇanakādīnaṃ āpattiyeva.
ཨཐ ཀཐཾ དུཀྑཝེདནནྟི, ནནུ རཱཛཱནོ ཙོརཾ དིསྭཱ ཧསམཱནཱཔི ‘‘གཙྪཐ, ནཾ གྷཱཏེཐཱ’’ཏི ཝདནྟཱིཏི? སཙྩཾ ཧསམཱནཱ ཝདནྟི, སོ པན ཧཱསོ ཏེསཾ ཨཉྙཝིསཡོ, སནྣིཊྛཱཔཀཙེཏནཱ དུཀྑསམྤཡུཏྟཱཝ། ཝུཏྟཉྷེཏཾ སམནྟཔཱསཱདིཀཱཡཾ ‘‘སཙེཔི ཧི སིརིསཡནཾ ཨཱརུལ༹ྷོ རཛྫསམྤཏྟིསུཁམནུབྷཝནྟོ རཱཛཱ ‘ཙོརོ དེཝ ཨཱནཱིཏོ’ཏི ཝུཏྟེ ‘གཙྪཐ ནཾ མཱརེཐཱ’ཏི ཧསམཱནོ བྷཎཏི, དོམནསྶཙིཏྟེནེཝ བྷཎཏཱིཏི ཝེདིཏབྦོ། སུཁཝོཀིཎྞཏྟཱ, པན ཨནུཔྤབནྡྷཱབྷཱཝཱ ཙ དུཛྫཱནམེཏཾ པུཐུཛྫནེཧཱི’’ཏི (པཱརཱ॰ ཨཊྛ॰ ༢.༡༧༩)།
Atha kathaṃ dukkhavedananti, nanu rājāno coraṃ disvā hasamānāpi ‘‘gacchatha, naṃ ghātethā’’ti vadantīti? Saccaṃ hasamānā vadanti, so pana hāso tesaṃ aññavisayo, sanniṭṭhāpakacetanā dukkhasampayuttāva. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘sacepi hi sirisayanaṃ āruḷho rajjasampattisukhamanubhavanto rājā ‘coro deva ānīto’ti vutte ‘gacchatha naṃ mārethā’ti hasamāno bhaṇati, domanassacitteneva bhaṇatīti veditabbo. Sukhavokiṇṇattā, pana anuppabandhābhāvā ca dujjānametaṃ puthujjanehī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.179).
ཏཏིཡཔཱརཱཛིཀཝཎྞནཱ ནིཊྛིཏཱ།
Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.