Library / Tipiṭaka / තිපිටක • Tipiṭaka / සාරත්‌ථදීපනී-ටීකා • Sāratthadīpanī-ṭīkā

    උපාසකත්‌තපටිවෙදනාකථා

    Upāsakattapaṭivedanākathā

    එවං ධාරෙතූති එවං ජානාතූති අත්‌ථො. එත්‌ථ කො උපාසකොති සරූපපුච්‌ඡා, තස්‌මා කිංලක්‌ඛණො උපාසකොති වුත්‌තං හොති. කස්‌මාති හෙතුපුච්‌ඡා. තෙන කෙන පවත්‌තිනිමිත්‌තෙන උපාසකසද්‌දො තස්‌මිං පුග්‌ගලෙ නිරුළ්‌හොති දස්‌සෙති. තෙනාහ ‘‘කස්‌මා උපාසකොති වුච්‌චතී’’ති. සද්‌දස්‌ස හි අභිධෙය්‍යපවත්‌තිනිමිත්‌තං තදත්‌ථස්‌ස තබ්‌භාවකාරණං. කිමස්‌ස සීලන්‌ති කීදිසං අස්‌ස උපාසකස්‌ස සීලං, කිත්‌තකෙන සීලෙනායං සීලසම්‌පන්‌නො නාම හොතීති අත්‌ථො. කො ආජීවොති කො අස්‌ස සම්‌මාආජීවො. සො පන මිච්‌ඡාජීවස්‌ස පරිවජ්‌ජනෙන හොතීති සොපි විභජීයති. කා විපත්‌තීති කස්‌ස සීලස්‌ස ආජීවස්‌ස වා විපත්‌ති. අනන්‌තරස්‌ස හි විධි වා පටිසෙධො වා. සම්‌පත්‌තීති එත්‌ථාපි එසෙව නයො.

    Evaṃdhāretūti evaṃ jānātūti attho. Ettha ko upāsakoti sarūpapucchā, tasmā kiṃlakkhaṇo upāsakoti vuttaṃ hoti. Kasmāti hetupucchā. Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti dasseti. Tenāha ‘‘kasmā upāsakoti vuccatī’’ti. Saddassa hi abhidheyyapavattinimittaṃ tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. Kimassa sīlanti kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena sīlenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. Ko ājīvoti ko assa sammāājīvo. So pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyati. Kā vipattīti kassa sīlassa ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vā. Sampattīti etthāpi eseva nayo.

    ඉදං පකිණ්‌ණකං වෙදිතබ්‌බන්‌ති කථං වෙදිතබ්‌බං? වුච්‌චතෙ – කො උපාසකොති ඛත්‌තියාදීසු යො කොචි තිසරණං ගතො ගහට්‌ඨො. සරණගමනමෙව හෙත්‌ථ කාරණං, න ජාතිආදිවිසෙසො. වුත්‌තඤ්‌හෙතං ‘‘යතො ඛො, මහානාම, බුද්‌ධං සරණං ගතො හොති, ධම්‌මං, සඞ්‌ඝං සරණං ගතො හොති. එත්‌තාවතා ඛො, මහානාම, උපාසකො හොතී’’ති (සං. නි. 5.1033).

    Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbanti kathaṃ veditabbaṃ? Vuccate – ko upāsakoti khattiyādīsu yo koci tisaraṇaṃ gato gahaṭṭho. Saraṇagamanameva hettha kāraṇaṃ, na jātiādiviseso. Vuttañhetaṃ ‘‘yato kho, mahānāma, buddhaṃ saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako hotī’’ti (saṃ. ni. 5.1033).

    කස්‌මා උපාසකොති රතනත්‌තයඋපාසනතො. තෙනෙව සරණගමනෙන තත්‌ථ ච සක්‌කච්‌චකිරියාය ආදරගාරවබහුමානාදියොගෙන පයිරුපාසනතොති වුත්‌තං හොති. සො හි බුද්‌ධං උපාසතීති උපාසකො. ධම්‌මං, සඞ්‌ඝං උපාසතීති උපාසකො.

    Kasmā upāsakoti ratanattayaupāsanato. Teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakiriyāya ādaragāravabahumānādiyogena payirupāsanatoti vuttaṃ hoti. So hi buddhaṃ upāsatīti upāsako. Dhammaṃ, saṅghaṃ upāsatīti upāsako.

    කිමස්‌ස සීලන්‌ති පඤ්‌ච වෙරමණියො. වෙරමණියොති චෙත්‌ථ වෙරං වුච්‌චති පාණාතිපාතාදීසු දුස්‌සීල්‍යං, තස්‌ස මනනතො හනනතො විනාසනතො වෙරමණියො පඤ්‌ච විරතියො විරතිප්‌පධානත්‌තා තස්‌ස සීලස්‌ස. වුත්‌තඤ්‌හෙතං ‘‘යතො ඛො, මහානාම, උපාසකො පාණාතිපාතා පටිවිරතො හොති, අදින්‌නාදානා, කාමෙසුමිච්‌ඡාචාරා, මුසාවාදා, සුරාමෙරයමජ්‌ජපමාදට්‌ඨානා පටිවිරතො හොති. එත්‌තාවතා ඛො, මහානාම, උපාසකො සීලවා හොතී’’ති (සං. නි. 5.1033).

    Kimassasīlanti pañca veramaṇiyo. Veramaṇiyoti cettha veraṃ vuccati pāṇātipātādīsu dussīlyaṃ, tassa mananato hananato vināsanato veramaṇiyo pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Vuttañhetaṃ ‘‘yato kho, mahānāma, upāsako pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā, kāmesumicchācārā, musāvādā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Ettāvatā kho, mahānāma, upāsako sīlavā hotī’’ti (saṃ. ni. 5.1033).

    කො ආජීවොති පඤ්‌ච මිච්‌ඡාවණිජ්‌ජා පහාය ධම්‌මෙන සමෙන ජීවිතකප්‌පනං. වුත්‌තඤ්‌හෙතං – ‘‘පඤ්‌චිමා, භික්‌ඛවෙ, වණිජ්‌ජා උපාසකෙන අකරණීයා. කතමා පඤ්‌ච? සත්‌ථවණිජ්‌ජා සත්‌තවණිජ්‌ජා මංසවණිජ්‌ජා මජ්‌ජවණිජ්‌ජා විසවණිජ්‌ජා. ඉමා ඛො, භික්‌ඛවෙ, පඤ්‌ච වණිජ්‌ජා උපාසකෙන අකරණීයා’’ති (අ. නි. 5.177).

    Ko ājīvoti pañca micchāvaṇijjā pahāya dhammena samena jīvitakappanaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘pañcimā, bhikkhave, vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā. Katamā pañca? Satthavaṇijjā sattavaṇijjā maṃsavaṇijjā majjavaṇijjā visavaṇijjā. Imā kho, bhikkhave, pañca vaṇijjā upāsakena akaraṇīyā’’ti (a. ni. 5.177).

    එත්‌ථ ච සත්‌ථවණිජ්‌ජාති ආවුධභණ්‌ඩං කත්‌වා වා කාරෙත්‌වා වා යථාකතං වා පටිලභිත්‌වා තස්‌ස වික්‌කයො. සත්‌තවණිජ්‌ජාති මනුස්‌සවික්‌කයො. මංසවණිජ්‌ජාති සූනකාරාදයො විය මිගසූකරාදිකෙ පොසෙත්‌වා මංසං සම්‌පාදෙත්‌වා වික්‌කයො. මජ්‌ජවණිජ්‌ජාති යං කිඤ්‌චි මජ්‌ජං යොජෙත්‌වා තස්‌ස වික්‌කයො. විසවණිජ්‌ජාති විසං යොජෙත්‌වා සඞ්‌ගහෙත්‌වා වා තස්‌ස වික්‌කයො. තත්‌ථ සත්‌ථවණිජ්‌ජා පරොපරොධනිමිත්‌තතාය අකරණීයා වුත්‌තා, සත්‌තවණිජ්‌ජා අභුජිස්‌සභාවකරණතො, මංසවිසවණිජ්‌ජා වධහෙතුතො, මජ්‌ජවණිජ්‌ජා පමාදට්‌ඨානතොති වෙදිතබ්‌බා.

    Ettha ca satthavaṇijjāti āvudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. Sattavaṇijjāti manussavikkayo. Maṃsavaṇijjāti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. Majjavaṇijjāti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. Visavaṇijjāti visaṃ yojetvā saṅgahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānatoti veditabbā.

    කා විපත්‌තීති යා තස්‌සෙව සීලස්‌ස ච ආජීවස්‌ස ච විපත්‌ති භෙදො කොපො පකොපො ච, අයමස්‌ස විපත්‌ති. අපිච යාය එස චණ්‌ඩාලො චෙව හොති මලඤ්‌ච පටිකුට්‌ඨො ච, සාපිස්‌ස විපත්‌තීති වෙදිතබ්‌බා. තෙ ච අත්‌ථතො අස්‌සද්‌ධියාදයො පඤ්‌ච ධම්‌මා හොන්‌ති. යථාහ –

    Kā vipattīti yā tasseva sīlassa ca ājīvassa ca vipatti bhedo kopo pakopo ca, ayamassa vipatti. Apica yāya esa caṇḍālo ceva hoti malañca paṭikuṭṭho ca, sāpissa vipattīti veditabbā. Te ca atthato assaddhiyādayo pañca dhammā honti. Yathāha –

    ‘‘පඤ්‌චහි, භික්‌ඛවෙ, ධම්‌මෙහි සමන්‌නාගතො උපාසකො උපාසකචණ්‌ඩාලො ච හොති උපාසකමලඤ්‌ච උපාසකපටිකුට්‌ඨො ච. කතමෙහි පඤ්‌චහි? අස්‌සද්‌ධො හොති, දුස්‌සීලො හොති, කොතූහලමඞ්‌ගලිකො හොති, මඞ්‌ගලං පච්‌චෙති, නො කම්‌මං , ඉතො ච බහිද්‌ධා දක්‌ඛිණෙය්‍යං පරියෙසති, තත්‌ථ ච පුබ්‌බකාරං කරොතී’’ති (අ. නි. 5.175).

    ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakacaṇḍālo ca hoti upāsakamalañca upāsakapaṭikuṭṭho ca. Katamehi pañcahi? Assaddho hoti, dussīlo hoti, kotūhalamaṅgaliko hoti, maṅgalaṃ pacceti, no kammaṃ , ito ca bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, tattha ca pubbakāraṃ karotī’’ti (a. ni. 5.175).

    එත්‌ථ ච උපාසකපටිකුට්‌ඨොති උපාසකනිහීනො. බුද්‌ධාදීසු කම්‌මකම්‌මඵලෙසු ච සද්‌ධාවිපරියායො අස්‌සද්‌ධියං මිච්‌ඡාධිමොක්‌ඛො, යථාවුත්‌තෙන අස්‌සද්‌ධියෙන සමන්‌නාගතො අස්‌සද්‌ධො. යථාවුත්‌තසීලවිපත්‌තිආජීවවිපත්‌තිවසෙන දුස්‌සීලො. ‘‘ඉමිනා දිට්‌ඨාදිනා ඉදං නාම මඞ්‌ගලං හොතී’’ති එවං බාලජනපරිකප්‌පිතකොතූහලසඞ්‌ඛාතෙන දිට්‌ඨසුතමුතමඞ්‌ගලෙන සමන්‌නාගතො කොතූහලමඞ්‌ගලිකො. මඞ්‌ගලං පච්‌චෙතීති දිට්‌ඨමඞ්‌ගලාදිභෙදං මඞ්‌ගලමෙව පත්‌තියායති. නො කම්‌මන්‌ති කම්‌මස්‌සකතං නො පත්‌තියායති. ඉතොබහිද්‌ධාති ඉතො සබ්‌බඤ්‌ඤුබුද්‌ධසාසනතො බහිද්‌ධා බාහිරකසමයෙ. දක්‌ඛිණෙය්‍යං පරියෙසතීති දුප්‌පටිපන්‌නං දක්‌ඛිණාරහසඤ්‌ඤී ගවෙසති. පුබ්‌බකාරං කරොතීති දානමානනාදිකං කුසලකිරියං පඨමතරං කරොති. එත්‌ථ ච දක්‌ඛිණෙය්‍යපඅයෙසනපුබ්‌බකාරෙ එකං කත්‌වා පඤ්‌ච ධම්‌මා වෙදිතබ්‌බා.

    Ettha ca upāsakapaṭikuṭṭhoti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṃ micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato assaddho. Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena dussīlo. ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī’’ti evaṃ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṃ paccetīti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati. No kammanti kammassakataṃ no pattiyāyati. Itobahiddhāti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatīti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. Pubbakāraṃ karotīti dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ paṭhamataraṃ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapaayesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.

    කා සම්‌පත්‌තීති සාව තස්‌ස සීලසම්‌පදා ච ආජීවසම්‌පදා ච සම්‌පත්‌ති, යෙ චස්‌ස රතනභාවාදිකරා සද්‌ධාදයො පඤ්‌ච ධම්‌මා. යථාහ –

    sampattīti sāva tassa sīlasampadā ca ājīvasampadā ca sampatti, ye cassa ratanabhāvādikarā saddhādayo pañca dhammā. Yathāha –

    ‘‘පඤ්‌චහි, භික්‌ඛවෙ, ධම්‌මෙහි සමන්‌නාගතො උපාසකො උපාසකරතනඤ්‌ච හොති උපාසකපදුමඤ්‌ච උපාසකපුණ්‌ඩරීකො ච. කතමෙහි පඤ්‌චහි? සද්‌ධො හොති, සීලවා හොති, න කොතූහලමඞ්‌ගලිකො හොති, කම්‌මං පච්‌චෙති, නො මඞ්‌ගලං, න ඉතො බහිද්‌ධා දක්‌ඛිණෙය්‍යං පරියෙසති, ඉධ ච පුබ්‌බකාරං කරොතී’’ති.

    ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato upāsako upāsakaratanañca hoti upāsakapadumañca upāsakapuṇḍarīko ca. Katamehi pañcahi? Saddho hoti, sīlavā hoti, na kotūhalamaṅgaliko hoti, kammaṃ pacceti, no maṅgalaṃ, na ito bahiddhā dakkhiṇeyyaṃ pariyesati, idha ca pubbakāraṃ karotī’’ti.

    එත්‌ථ ච චතුන්‌නම්‌පි පරිසානං රතිජනනට්‌ඨෙන උපාසකොව රතනං උපාසකරතනං, ගුණසොභාකිත්‌තිසද්‌දසුගන්‌ධතාහි උපාසකොව පදුමං උපාසකපදුමං, තථා උපාසකපුණ්‌ඩරීකො ච වෙදිතබ්‌බො. සෙසමෙත්‌ථ විපත්‌තියං වුත්‌තවිපරියායෙන විඤ්‌ඤෙය්‍යං. එවමිදං ‘‘කො උපාසකො’’තිආදිකං පකිණ්‌ණකං විත්‌ථාරතො වෙදිතබ්‌බං. ඉමස්‌ස පන පකිණ්‌ණකස්‌ස ඉධ විත්‌ථාරෙත්‌වා අවචනෙ කාරණං දස්‌සෙන්‌තො ආහ ‘‘තං අතිභාරියකරණතො’’තිආදි.

    Ettha ca catunnampi parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ upāsakaratanaṃ, guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova padumaṃ upāsakapadumaṃ, tathā upāsakapuṇḍarīko ca veditabbo. Sesamettha vipattiyaṃ vuttavipariyāyena viññeyyaṃ. Evamidaṃ ‘‘ko upāsako’’tiādikaṃ pakiṇṇakaṃ vitthārato veditabbaṃ. Imassa pana pakiṇṇakassa idha vitthāretvā avacane kāraṇaṃ dassento āha ‘‘taṃ atibhāriyakaraṇato’’tiādi.

    ආදිම්‌හීති ආදිඅත්‌ථෙ. කොටියන්‌ති පරියන්‌තකොටියං. විහාරග්‌ගෙනාති ඔවරකකොට්‌ඨාසෙන, ‘‘ඉමස්‌මිං ගබ්‌භෙ වසන්‌තානං ඉදං පනසඵලං පාපුණාතී’’තිආදිනා තංතංවසනට්‌ඨානකොට්‌ඨාසෙනාති අත්‌ථො. අජ්‌ජතන්‌ති අජ්‌ජ ඉච්‌චෙව අත්‌ථො. පාණෙහි උපෙතන්‌ති ඉමිනා තස්‌ස සරණගමනස්‌ස ආපාණකොටිකතං දස්‌සෙන්‌තො ‘‘යාව මෙ ජීවිතං පවත්‌තතී’’තිආදීනි වත්‌වා පුන ජීවිතෙනපහං වත්‌ථුත්‌තයං පටිපූජෙන්‌තො සරණගමනඤ්‌ච රක්‌ඛාමීති උප්‌පන්‌නං තස්‌ස බ්‍රාහ්‌මණස්‌ස අධිප්‌පායං විභාවෙන්‌තො ‘‘අහඤ්‌හී’’තිආදිමාහ. පාණෙහි උපෙතන්‌ති හි යාව මෙ පාණා ධරන්‌ති, තාව සරණං උපෙතං, උපෙන්‌තො න වාචාමත්‌තෙන න එකවාරං චිත්‌තුප්‌පාදනමත්‌තෙන, අථ ඛො පාණානං පරිච්‌චජනවසෙන යාවජීවං උපෙතන්‌ති එවමෙත්‌ථ අත්‌ථො වෙදිතබ්‌බො.

    Ādimhīti ādiatthe. Koṭiyanti pariyantakoṭiyaṃ. Vihāraggenāti ovarakakoṭṭhāsena, ‘‘imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ panasaphalaṃ pāpuṇātī’’tiādinā taṃtaṃvasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. Ajjatanti ajja icceva attho. Pāṇehi upetanti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassento ‘‘yāva me jīvitaṃ pavattatī’’tiādīni vatvā puna jīvitenapahaṃ vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanañca rakkhāmīti uppannaṃ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṃ vibhāvento ‘‘ahañhī’’tiādimāha. Pāṇehi upetanti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upetaṃ, upento na vācāmattena na ekavāraṃ cittuppādanamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasena yāvajīvaṃ upetanti evamettha attho veditabbo.

    අධිවාසෙතූති සාදියතු, තං පන සාදියනං මනසා සම්‌පටිග්‌ගහො හොතීති ආහ ‘‘සම්‌පටිච්‌ඡතූ’’ති. කායඞ්‌ගන්‌ති කායමෙව අඞ්‌ගන්‌ති වදන්‌ති, කායස්‌ස වා අඞ්‌ගං සීසාදි කායඞ්‌ගං, සීසාදි සරීරාවයවන්‌ති වුත්‌තං හොති. වාචඞ්‌ගන්‌ති ‘‘හොතු සාධූ’’ති එවමාදිවාචාය අඞ්‌ගං අවයවං. වාචඞ්‌ගස්‌ස චොපනං වාචාය පවත්‌තනමෙවාති වෙදිතබ්‌බං. අබ්‌භන්‌තරෙයෙවාති අත්‌තනො චිත්‌තසන්‌තානෙයෙව. ඛන්‌තිං චාරෙත්‌වාති ඛන්‌තිං පවත්‌තෙත්‌වා, රුචිං උප්‌පාදෙත්‌වාති වුත්‌තං හොති. ‘‘ඛන්‌තිං ධාරෙත්‌වා’’තිපි පාඨො, උප්‌පන්‌නං රුචිං අබ්‌භන්‌තරෙයෙව ධාරෙත්‌වා වචීභෙදෙන අපකාසෙත්‌වාති වුත්‌තං හොති.

    Adhivāsetūti sādiyatu, taṃ pana sādiyanaṃ manasā sampaṭiggaho hotīti āha ‘‘sampaṭicchatū’’ti. Kāyaṅganti kāyameva aṅganti vadanti, kāyassa vā aṅgaṃ sīsādi kāyaṅgaṃ, sīsādi sarīrāvayavanti vuttaṃ hoti. Vācaṅganti ‘‘hotu sādhū’’ti evamādivācāya aṅgaṃ avayavaṃ. Vācaṅgassa copanaṃ vācāya pavattanamevāti veditabbaṃ. Abbhantareyevāti attano cittasantāneyeva. Khantiṃ cāretvāti khantiṃ pavattetvā, ruciṃ uppādetvāti vuttaṃ hoti. ‘‘Khantiṃ dhāretvā’’tipi pāṭho, uppannaṃ ruciṃ abbhantareyeva dhāretvā vacībhedena apakāsetvāti vuttaṃ hoti.

    කථං පන වෙරඤ්‌ජො බ්‍රාහ්‌මණො භගවතො අධිවාසනං අඤ්‌ඤාසි. න හි තෙන සක්‌කා භගවතො චිත්‌තප්‌පවත්‌ති පච්‌චක්‌ඛතො විඤ්‌ඤාතුං, තස්‌මා ‘‘භගවතො අධිවාසනං විදිත්‌වා’’ති කස්‌මා වුත්‌තන්‌ති චෙ? කිඤ්‌චාපි තෙන න සක්‌කා චිත්‌තප්‌පවත්‌ති පච්‌චක්‌ඛතො විඤ්‌ඤාතුං, තථාපි ආකාරසල්‌ලක්‌ඛණකුසලතාය අන්‌වයබ්‍යතිරෙකවසෙන අනුමානතො අඤ්‌ඤාසීති දස්‌සෙන්‌තො ආහ ‘‘සචෙ මෙ සමණො ගොතමො’’තිආදි. ආකාරසල්‌ලක්‌ඛණකුසලතායාති චිත්‌තප්‌පවත්‌තිආකාරවිජානනෙ ඡෙකතාය, අධිප්‌පායවිජානනෙ කුසලතායාති වුත්‌තං හොති. දසනඛසමොධානසමුජ්‌ජලන්‌ති ද්‌වීසු හත්‌ථෙසු දසන්‌නං නඛානං සමොධානෙන එකීභාවෙන සමුජ්‌ජලන්‌තං. අඤ්‌ජලින්‌ති හත්‌ථපුටං. පටිමුඛොයෙවාති අභිමුඛොයෙව, න භගවතො පිට්‌ඨිං දස්‌සෙත්‌වාති අත්‌ථො. වන්‌දිත්‌වාති පඤ්‌චපතිට්‌ඨිතෙන වන්‌දිත්‌වා.

    Kathaṃ pana verañjo brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ aññāsi. Na hi tena sakkā bhagavato cittappavatti paccakkhato viññātuṃ, tasmā ‘‘bhagavato adhivāsanaṃ viditvā’’ti kasmā vuttanti ce? Kiñcāpi tena na sakkā cittappavatti paccakkhato viññātuṃ, tathāpi ākārasallakkhaṇakusalatāya anvayabyatirekavasena anumānato aññāsīti dassento āha ‘‘sace me samaṇo gotamo’’tiādi. Ākārasallakkhaṇakusalatāyāti cittappavattiākāravijānane chekatāya, adhippāyavijānane kusalatāyāti vuttaṃ hoti. Dasanakhasamodhānasamujjalanti dvīsu hatthesu dasannaṃ nakhānaṃ samodhānena ekībhāvena samujjalantaṃ. Añjalinti hatthapuṭaṃ. Paṭimukhoyevāti abhimukhoyeva, na bhagavato piṭṭhiṃ dassetvāti attho. Vanditvāti pañcapatiṭṭhitena vanditvā.

    උපාසකත්‌තපටිවෙදනාකථා නිට්‌ඨිතා.

    Upāsakattapaṭivedanākathā niṭṭhitā.





    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact