Library / Tipiṭaka / తిపిటక • Tipiṭaka / అఙ్గుత్తరనికాయ (టీకా) • Aṅguttaranikāya (ṭīkā)

    ౭. పఠమమహాపఞ్హసుత్తవణ్ణనా

    7. Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā

    ౨౭. సత్తమే వుచ్చేథాతి వుచ్చేయ్య. దుతియపదేపీతి ‘‘అనుసాసనియా వా అనుసాసని’’న్తి ఏవం దుతియవాక్యేపి. తే కిర భిక్ఖూ. న చేవ సమ్పాయిస్సన్తీతి న చేవ సమ్మదేవ పకారేహి గహేస్సన్తి ఞాపేస్సన్తి. తేనాహ ‘‘సమ్పాదేత్వా కథేతుం న సక్ఖిస్సన్తీ’’తి. యస్మా అవిసయే పఞ్హం పుచ్ఛితా హోన్తి, తస్మా విఘాతం ఆపజ్జిస్సన్తీతి యోజనా. అఞ్ఞథా ఆరాధనం నామ నత్థీతి ఇమినా సపచ్చయనామరూపానం యాథావతో అవబోధో ఏవ ఇతో బాహిరకానం నత్థి, కుతో పవేదనాతి దస్సేతి. ఆరాధనన్తి యాథావపవేదనేన చిత్తస్స పరితోసనం.

    27. Sattame vuccethāti vucceyya. Dutiyapadepīti ‘‘anusāsaniyā vā anusāsani’’nti evaṃ dutiyavākyepi. Te kira bhikkhū. Na ceva sampāyissantīti na ceva sammadeva pakārehi gahessanti ñāpessanti. Tenāha ‘‘sampādetvā kathetuṃ na sakkhissantī’’ti. Yasmā avisaye pañhaṃ pucchitā honti, tasmā vighātaṃ āpajjissantīti yojanā. Aññathā ārādhanaṃ nāma natthīti iminā sapaccayanāmarūpānaṃ yāthāvato avabodho eva ito bāhirakānaṃ natthi, kuto pavedanāti dasseti. Ārādhananti yāthāvapavedanena cittassa paritosanaṃ.

    ఏకో పఞ్హోతి ఏకో పఞ్హమగ్గో, ఏకం పఞ్హగవేసనన్తి అత్థో. ఏకో ఉద్దేసోతి ఏకం ఉద్దిసనం అత్థస్స సంఖిత్తవచనం. వేయ్యాకరణన్తి నిద్దిసనం అత్థస్స వివరిత్వా కథనం. హేతునాతి ‘‘అన్తవన్తతో అనచ్చన్తికతో తావకాలికతో నిచ్చప్పటిక్ఖేపతో’’తి ఏవమాదినా నయేన యథా ఇమే సఙ్ఖారా ఏతరహి, ఏవం అతీతే అనాగతే చ అనిచ్చా సఙ్ఖతా పటిచ్చసముప్పన్నా ఖయధమ్మా వయధమ్మా విరాగధమ్మాతి అతీతానాగతేసు నయేన.

    Eko pañhoti eko pañhamaggo, ekaṃ pañhagavesananti attho. Eko uddesoti ekaṃ uddisanaṃ atthassa saṃkhittavacanaṃ. Veyyākaraṇanti niddisanaṃ atthassa vivaritvā kathanaṃ. Hetunāti ‘‘antavantato anaccantikato tāvakālikato niccappaṭikkhepato’’ti evamādinā nayena yathā ime saṅkhārā etarahi, evaṃ atīte anāgate ca aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammāti atītānāgatesu nayena.

    సబ్బే సత్తాతి అనవసేసా సత్తా. తే పన భవభేదతో సఙ్ఖేపేనేవ భిన్దిత్వా దస్సేన్తో ‘‘కామభవాదీసూ’’తిఆదిమాహ . బ్యధికరణానమ్పి బాహిరత్థసమాసో హోతి యథా ‘‘ఉరసిలోమో’’తి ఆహ ‘‘ఆహారతో ఠితి ఏతేసన్తి ఆహారట్ఠితికా’’తి. తిట్ఠతి ఏతేనాతి వా ఠితి, ఆహారో ఠితి ఏతేసన్తి ఆహారట్ఠితికాతి ఏవం వా ఏత్థ సమాసవిగ్గహో దట్ఠబ్బో. ఆహారట్ఠితికాతి పచ్చయట్ఠితికా, పచ్చయాయత్తవుత్తికాతి అత్థో. పచ్చయత్థో హేత్థ ఆహారసద్దో ‘‘అయమాహారో అనుప్పన్నస్స వా కామచ్ఛన్దస్స ఉప్పాదాయా’’తిఆదీసు (సం॰ ని॰ ౪.౨౩౨) వియ. ఏవఞ్హి ‘‘సబ్బే సత్తా’’తి ఇమినా అసఞ్ఞసత్తా పరిగ్గహితా హోన్తి. సా పనాయం ఆహారట్ఠితికతా నిప్పరియాయతో సఙ్ఖారధమ్మో. తేనాహు అట్ఠకథాచరియా ‘‘ఆహారట్ఠితికాతి ఆగతట్ఠానే సఙ్ఖారలోకో వేదితబ్బో’’తి (పారా॰ అట్ఠ॰ ౧.౧ వేరఞ్జకణ్డవణ్ణనా; విసుద్ధి॰ ౧.౧౩౬). యది ఏవం ‘‘సబ్బే సత్తా’’తి ఇదం కథన్తి? పుగ్గలాధిట్ఠానదేసనాతి నాయం దోసో. తేనేవాహ – ‘‘ఏకధమ్మే, భిక్ఖవే, భిక్ఖు సమ్మా నిబ్బిన్దమానో సమ్మా విరజ్జమానో సమ్మా విముచ్చమానో సమ్మా పరియన్తదస్సావీ సమ్మదత్థం అభిసమేచ్చ దిట్ఠేవ ధమ్మే దుక్ఖస్సన్తకరో హోతి. కతమస్మిం ఏకధమ్మే? సబ్బే సత్తా ఆహారట్ఠితికా’’తి. య్వాయం పుగ్గలాధిట్ఠానాయ కథాయ సబ్బేసం సఙ్ఖారానం పచ్చయాయత్తవుత్తితాయ ఆహారపరియాయేన సామఞ్ఞతో పచ్చయధమ్మో వుత్తో, అయం ఆహారో నామ ఏకో ధమ్మో.

    Sabbe sattāti anavasesā sattā. Te pana bhavabhedato saṅkhepeneva bhinditvā dassento ‘‘kāmabhavādīsū’’tiādimāha . Byadhikaraṇānampi bāhiratthasamāso hoti yathā ‘‘urasilomo’’ti āha ‘‘āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā’’ti. Tiṭṭhati etenāti vā ṭhiti, āhāro ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikāti evaṃ vā ettha samāsaviggaho daṭṭhabbo. Āhāraṭṭhitikāti paccayaṭṭhitikā, paccayāyattavuttikāti attho. Paccayattho hettha āhārasaddo ‘‘ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāyā’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.232) viya. Evañhi ‘‘sabbe sattā’’ti iminā asaññasattā pariggahitā honti. Sā panāyaṃ āhāraṭṭhitikatā nippariyāyato saṅkhāradhammo. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘āhāraṭṭhitikāti āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi. 1.136). Yadi evaṃ ‘‘sabbe sattā’’ti idaṃ kathanti? Puggalādhiṭṭhānadesanāti nāyaṃ doso. Tenevāha – ‘‘ekadhamme, bhikkhave, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī sammadatthaṃ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṃ ekadhamme? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti. Yvāyaṃ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṃ saṅkhārānaṃ paccayāyattavuttitāya āhārapariyāyena sāmaññato paccayadhammo vutto, ayaṃ āhāro nāma eko dhammo.

    చోదకో వుత్తమ్పి అత్థం యాథావతో అప్పటివిజ్ఝమానో నేయ్యత్థం సుత్తపదం నీతత్థతో దహన్తో ‘‘సబ్బే సత్తా’’తి వచనమత్తే ఠత్వా ‘‘నను చా’’తిఆదినా చోదేతి. ఆచరియో అవిపరీతం తత్థ యథాధిప్పేతమత్థం పవేదేన్తో ‘‘న విరుజ్ఝతీ’’తి వత్వా ‘‘తేసఞ్హి ఝానం ఆహారో హోతీ’’తి ఆహ. ఝానన్తి ఏకవోకారభవావహం సఞ్ఞాయ విరజ్జనవసేన పవత్తరూపావచరచతుత్థజ్ఝానం. పాళియం పన ‘‘అనాహారా’’తి వచనం అసఞ్ఞభవే చతున్నం ఆహారానం అభావం సన్ధాయ వుత్తం, న పచ్చయాహారస్స అభావతో. ఏవం సన్తేపీతి ఇదం సాసనే యేసు ధమ్మేసు విసేసతో ఆహారసద్దో నిరుళ్హో, ‘‘ఆహారట్ఠితికా’’తి ఏత్థ యది తేయేవ గయ్హన్తి, అబ్యాపితదోసమాపన్నో. అథ సబ్బోపి పచ్చయధమ్మో ఆహారోతి అధిప్పేతో, ఇమాయ ఆహారపాళియా విరోధో ఆపన్నోతి దస్సేతుం ఆరద్ధం. ‘‘న విరుజ్ఝతీ’’తి యేనాధిప్పాయేన వుత్తం, తం వివరన్తో ‘‘ఏతస్మిఞ్హి సుత్తే’’తిఆదిమాహ. కబళీకారాహారాదీనం ఓజట్ఠమకరూపాహరణాది నిప్పరియాయేన ఆహారభావో. యథా హి కబళీకారాహారో ఓజట్ఠమకరూపాహరణేన రూపకాయం ఉపత్థమ్భేన్తి, ఏవం ఫస్సాదయో వేదనాదిఆహరణేన నామకాయం ఉపత్థమ్భేతి, తస్మా సతిపి జనకభావే ఉపత్థమ్భకభావో ఓజాదీసు సాతిసయో లబ్భమానో ముఖ్యో ఆహారట్ఠోతి తే ఏవ నిప్పరియాయేన ఆహారలక్ఖణా ధమ్మా వుత్తా.

    Codako vuttampi atthaṃ yāthāvato appaṭivijjhamāno neyyatthaṃ suttapadaṃ nītatthato dahanto ‘‘sabbe sattā’’ti vacanamatte ṭhatvā ‘‘nanu cā’’tiādinā codeti. Ācariyo aviparītaṃ tattha yathādhippetamatthaṃ pavedento ‘‘na virujjhatī’’ti vatvā ‘‘tesañhi jhānaṃ āhāro hotī’’ti āha. Jhānanti ekavokārabhavāvahaṃ saññāya virajjanavasena pavattarūpāvacaracatutthajjhānaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘anāhārā’’ti vacanaṃ asaññabhave catunnaṃ āhārānaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na paccayāhārassa abhāvato. Evaṃ santepīti idaṃ sāsane yesu dhammesu visesato āhārasaddo niruḷho, ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti ettha yadi teyeva gayhanti, abyāpitadosamāpanno. Atha sabbopi paccayadhammo āhāroti adhippeto, imāya āhārapāḷiyā virodho āpannoti dassetuṃ āraddhaṃ. ‘‘Na virujjhatī’’ti yenādhippāyena vuttaṃ, taṃ vivaranto ‘‘etasmiñhi sutte’’tiādimāha. Kabaḷīkārāhārādīnaṃ ojaṭṭhamakarūpāharaṇādi nippariyāyena āhārabhāvo. Yathā hi kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāharaṇena rūpakāyaṃ upatthambhenti, evaṃ phassādayo vedanādiāharaṇena nāmakāyaṃ upatthambheti, tasmā satipi janakabhāve upatthambhakabhāvo ojādīsu sātisayo labbhamāno mukhyo āhāraṭṭhoti te eva nippariyāyena āhāralakkhaṇā dhammā vuttā.

    ఇధాతి ఇమస్మిం సుత్తే పరియాయేన పచ్చయో ఆహారోతి వుత్తో, సబ్బో పచ్చయధమ్మో అత్తనో ఫలం ఆహరతీతి ఇమం పరియాయం లభతీతి. తేనాహ ‘‘సబ్బధమ్మానఞ్హీ’’తిఆది. తత్థ సబ్బధమ్మానన్తి సబ్బేసం సఙ్ఖతధమ్మానం. ఇదాని యథావుత్తమత్థం సుత్తేన సమత్థేతుం ‘‘తేనేవాహా’’తిఆది వుత్తం. అయన్తి పచ్చయాహారో. నిప్పరియాయాహారోపి గహితోవ హోతీతి యావతా సోపి పచ్చయభావేనేవ జనకో ఉపత్థమ్భకో చ హుత్వా తం తం ఫలం ఆహరతీతి వత్తబ్బతం లభతీతి.

    Idhāti imasmiṃ sutte pariyāyena paccayo āhāroti vutto, sabbo paccayadhammo attano phalaṃ āharatīti imaṃ pariyāyaṃ labhatīti. Tenāha ‘‘sabbadhammānañhī’’tiādi. Tattha sabbadhammānanti sabbesaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Idāni yathāvuttamatthaṃ suttena samatthetuṃ ‘‘tenevāhā’’tiādi vuttaṃ. Ayanti paccayāhāro. Nippariyāyāhāropi gahitova hotīti yāvatā sopi paccayabhāveneva janako upatthambhako ca hutvā taṃ taṃ phalaṃ āharatīti vattabbataṃ labhatīti.

    తత్థాతి పరియాయాహారో, నిప్పరియాయాహారోతి ద్వీసు ఆహారేసు అసఞ్ఞభవే యదిపి నిప్పరియాయాహారో న లబ్భతి, పరియాయాహారో పన లబ్భతేవ. ఇదాని తమేవత్థం విత్థారతో దస్సేతుం ‘‘అనుప్పన్నే హి బుద్ధే’’తిఆది వుత్తం. ఉప్పన్నే బుద్ధే తిత్థకరమతనిస్సితానం ఝానభావనాయ అసిజ్ఝనతో ‘‘అనుప్పన్నే బుద్ధే’’తి వుత్తం. సాసనికా తాదిసం ఝానం న నిబ్బత్తేన్తీతి ‘‘తిత్థాయతనే పబ్బజితా’’తి వుత్తం. తిత్థియా హి ఉపపత్తివిసేసే విముత్తిసఞ్ఞినో సఞ్ఞావిరాగావిరాగేసు ఆదీనవానిసంసదస్సినోవ హుత్వా అసఞ్ఞసమాపత్తిం నిబ్బత్తేత్వా అక్ఖణభూమియం ఉప్పజ్జన్తి, న సాసనికా. వాయోకసిణే పరిక్కమ్మం కత్వాతి వాయోకసిణే పఠమాదీని తీణి ఝానాని నిబ్బత్తేత్వా తతియజ్ఝానే చిణ్ణవసీ హుత్వా తతో వుట్ఠాయ చతుత్థజ్ఝానాధిగమాయ పరికమ్మం కత్వా. తేనేవాహ ‘‘చతుత్థజ్ఝానం నిబ్బత్తేత్వా’’తి.

    Tatthāti pariyāyāhāro, nippariyāyāhāroti dvīsu āhāresu asaññabhave yadipi nippariyāyāhāro na labbhati, pariyāyāhāro pana labbhateva. Idāni tamevatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘anuppanne hi buddhe’’tiādi vuttaṃ. Uppanne buddhe titthakaramatanissitānaṃ jhānabhāvanāya asijjhanato ‘‘anuppanne buddhe’’ti vuttaṃ. Sāsanikā tādisaṃ jhānaṃ na nibbattentīti ‘‘titthāyatane pabbajitā’’ti vuttaṃ. Titthiyā hi upapattivisese vimuttisaññino saññāvirāgāvirāgesu ādīnavānisaṃsadassinova hutvā asaññasamāpattiṃ nibbattetvā akkhaṇabhūmiyaṃ uppajjanti, na sāsanikā. Vāyokasiṇe parikkammaṃ katvāti vāyokasiṇe paṭhamādīni tīṇi jhānāni nibbattetvā tatiyajjhāne ciṇṇavasī hutvā tato vuṭṭhāya catutthajjhānādhigamāya parikammaṃ katvā. Tenevāha ‘‘catutthajjhānaṃ nibbattetvā’’ti.

    కస్మా (దీ॰ ని॰ టీ॰ ౧.౬౮-౭౩; దీ॰ ని॰ అభి॰ టీ॰ ౧.౬౮-౭౩) పనేత్థ వాయోకసిణేయేవ పరికమ్మం వుత్తన్తి? వుచ్చతే, యథేవ హి రూపపటిభాగభూతేసు కసిణవిసేసేసు రూపవిభావనేన రూపవిరాగభావనాసఙ్ఖాతో అరూపసమాపత్తివిసేసో సచ్ఛికరీయతి, ఏవం అపరిబ్యత్తవిగ్గహతాయ అరూపపటిభాగభూతే కసిణవిసేసే అరూపవిభావనేన అరూపవిరాగభావనా సఙ్ఖాతో రూపసమాపత్తివిసేసో అధిగమీయతీతి. ఏత్థ చ ‘‘సఞ్ఞా రోగో, సఞ్ఞా గణ్డో’’తిఆదినా (మ॰ ని॰ ౩.౨౪), ‘‘ధి చిత్తం, ధి వతేతం చిత్త’’న్తిఆదినా చ నయేన అరూపప్పవత్తియా ఆదీనవదస్సనేన తదభావే చ సన్తపణీతభావసన్నిట్ఠానేన రూపసమాపత్తియా అభిసఙ్ఖరణం అరూపవిరాగభావనా. రూపవిరాగభావనా పన సద్ధిం ఉపచారేన అరూపసమాపత్తియో, తత్థాపి విసేసేన పఠమారుప్పజ్ఝానం. యది ఏవం ‘‘పరిచ్ఛిన్నాకాసకసిణేపీ’’తి వత్తబ్బం, తస్సాపి అరూపపటిభాగతా లబ్భతీతి? ఇచ్ఛితమేవేతం, కేసఞ్చి అవచనం పనేత్థ పుబ్బాచరియేహి అగ్గహితభావేన. యథా హి రూపవిరాగభావనా విరజ్జనీయధమ్మాభావమత్తేన పరినిప్ఫన్నా, విరజ్జనీయధమ్మపరిభాసభూతే చ విసయవిసేసే పాతుభవతి, ఏవం అరూపవిరాగభావనాపీతి వుచ్చమానే న కోచి విరోధో. తిత్థియేహేవ పన తస్సా సమాపత్తియా పటిపజ్జితబ్బతాయ తేసఞ్చ విసయపథే సూపనిబన్ధనస్సేవ తస్స ఝానస్స పటిపత్తితో దిట్ఠివన్తేహి పుబ్బాచరియేహి చతుత్థేయేవ భూతకసిణే అరూపవిరాగభావనాపరికమ్మం వుత్తన్తి దట్ఠబ్బం. కిఞ్చ వణ్ణకసిణేసు వియ పురిమభూతకసిణత్తయేపి వణ్ణప్పటిచ్ఛాయావ పణ్ణత్తి ఆరమ్మణం ఝానస్స లోకవోహారానురోధేనేవ పవత్తితో. ఏవఞ్చ కత్వా విసుద్ధిమగ్గే (విసుద్ధి॰ ౧.౫౭) పథవీకసిణస్స ఆదాసచన్దమణ్డలూపమవచనఞ్చ సమత్థితం హోతి, చతుత్థం పన భూతకసిణం భూతప్పటిచ్ఛాయమేవ ఝానస్స గోచరభావం గచ్ఛతీతి తస్సేవం అరూపపటిభాగతా యుత్తాతి వాయోకసిణేయేవ పరికమ్మం వుత్తన్తి వేదితబ్బం.

    Kasmā (dī. ni. ṭī. 1.68-73; dī. ni. abhi. ṭī. 1.68-73) panettha vāyokasiṇeyeva parikammaṃ vuttanti? Vuccate, yatheva hi rūpapaṭibhāgabhūtesu kasiṇavisesesu rūpavibhāvanena rūpavirāgabhāvanāsaṅkhāto arūpasamāpattiviseso sacchikarīyati, evaṃ aparibyattaviggahatāya arūpapaṭibhāgabhūte kasiṇavisese arūpavibhāvanena arūpavirāgabhāvanā saṅkhāto rūpasamāpattiviseso adhigamīyatīti. Ettha ca ‘‘saññā rogo, saññā gaṇḍo’’tiādinā (ma. ni. 3.24), ‘‘dhi cittaṃ, dhi vatetaṃ citta’’ntiādinā ca nayena arūpappavattiyā ādīnavadassanena tadabhāve ca santapaṇītabhāvasanniṭṭhānena rūpasamāpattiyā abhisaṅkharaṇaṃ arūpavirāgabhāvanā. Rūpavirāgabhāvanā pana saddhiṃ upacārena arūpasamāpattiyo, tatthāpi visesena paṭhamāruppajjhānaṃ. Yadi evaṃ ‘‘paricchinnākāsakasiṇepī’’ti vattabbaṃ, tassāpi arūpapaṭibhāgatā labbhatīti? Icchitamevetaṃ, kesañci avacanaṃ panettha pubbācariyehi aggahitabhāvena. Yathā hi rūpavirāgabhāvanā virajjanīyadhammābhāvamattena parinipphannā, virajjanīyadhammaparibhāsabhūte ca visayavisese pātubhavati, evaṃ arūpavirāgabhāvanāpīti vuccamāne na koci virodho. Titthiyeheva pana tassā samāpattiyā paṭipajjitabbatāya tesañca visayapathe sūpanibandhanasseva tassa jhānassa paṭipattito diṭṭhivantehi pubbācariyehi catuttheyeva bhūtakasiṇe arūpavirāgabhāvanāparikammaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kiñca vaṇṇakasiṇesu viya purimabhūtakasiṇattayepi vaṇṇappaṭicchāyāva paṇṇatti ārammaṇaṃ jhānassa lokavohārānurodheneva pavattito. Evañca katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.57) pathavīkasiṇassa ādāsacandamaṇḍalūpamavacanañca samatthitaṃ hoti, catutthaṃ pana bhūtakasiṇaṃ bhūtappaṭicchāyameva jhānassa gocarabhāvaṃ gacchatīti tassevaṃ arūpapaṭibhāgatā yuttāti vāyokasiṇeyeva parikammaṃ vuttanti veditabbaṃ.

    ధీతి జిగుచ్ఛనత్థే నిపాతో, తస్మా ధి చిత్తన్తి చిత్తం జిగుచ్ఛామి. ధి వతేతం చిత్తన్తి ఏతం మమ చిత్తం జిగుచ్ఛితం వత హోతు. వతాతి సమ్భావనే. తేన జిగుచ్ఛనం సమ్భావేన్తో వదతి. నామాతి చ సమ్భావనే ఏవ. తేన చిత్తస్స అభావం సమ్భావేతి. చిత్తస్స భావాభావేసు ఆదీనవానిసంసే దస్సేతుం ‘‘చిత్తఞ్హీ’’తిఆది వుత్తం. ఖన్తిం రుచిం ఉప్పాదేత్వాతి చిత్తస్స అభావో ఏవ సాధు సుట్ఠూతి ఇమం దిట్ఠినిజ్ఝానక్ఖన్తిం తత్థ చ అభిరుచిం ఉప్పాదేత్వా. తథా భావితస్స ఝానస్స ఠితిభాగియభావప్పత్తియా అపరిహీనజ్ఝానా. తిత్థాయతనే పబ్బజితస్సేవ తథా ఝానభావనా హోతీతి ఆహ ‘‘మనుస్సలోకే’’తి. పణిహితో అహోసీతి మరణస్స ఆసన్నకాలే ఠపితో అహోసి. యది ఠానాదినా ఆకారేన నిబ్బత్తేయ్య కమ్మబలేన, యావ భేదా తేనేవాకారేన తిట్ఠేయ్యాతి ఆహ ‘‘తేన ఇరియాపథేనా’’తిఆది. ఏవరూపానమ్పీతి ఏవం అచేతనానమ్పి. పి-సద్దేన పగేవ సచేతనానన్తి దస్సేతి. కథం పన అచేతనానం నేసం పచ్చయాహారస్స ఉపకప్పనన్తి చోదనం సన్ధాయ తత్థ నిదస్సనం దస్సేన్తో ‘‘యథా’’తిఆదిమాహ. తేన న కేవలమాగమోయేవ, అయమేత్థ యుత్తీతి దస్సేతి. తావ తిట్ఠన్తీతి ఉక్కంసతో పఞ్చ మహాకప్పసతాని తిట్ఠన్తి.

    Dhīti jigucchanatthe nipāto, tasmā dhi cittanti cittaṃ jigucchāmi. Dhi vatetaṃ cittanti etaṃ mama cittaṃ jigucchitaṃ vata hotu. Vatāti sambhāvane. Tena jigucchanaṃ sambhāvento vadati. Nāmāti ca sambhāvane eva. Tena cittassa abhāvaṃ sambhāveti. Cittassa bhāvābhāvesu ādīnavānisaṃse dassetuṃ ‘‘cittañhī’’tiādi vuttaṃ. Khantiṃ ruciṃ uppādetvāti cittassa abhāvo eva sādhu suṭṭhūti imaṃ diṭṭhinijjhānakkhantiṃ tattha ca abhiruciṃ uppādetvā. Tathā bhāvitassa jhānassa ṭhitibhāgiyabhāvappattiyā aparihīnajjhānā. Titthāyatane pabbajitasseva tathā jhānabhāvanā hotīti āha ‘‘manussaloke’’ti. Paṇihito ahosīti maraṇassa āsannakāle ṭhapito ahosi. Yadi ṭhānādinā ākārena nibbatteyya kammabalena, yāva bhedā tenevākārena tiṭṭheyyāti āha ‘‘tena iriyāpathenā’’tiādi. Evarūpānampīti evaṃ acetanānampi. Pi-saddena pageva sacetanānanti dasseti. Kathaṃ pana acetanānaṃ nesaṃ paccayāhārassa upakappananti codanaṃ sandhāya tattha nidassanaṃ dassento ‘‘yathā’’tiādimāha. Tena na kevalamāgamoyeva, ayamettha yuttīti dasseti. Tāva tiṭṭhantīti ukkaṃsato pañca mahākappasatāni tiṭṭhanti.

    యే ఉట్ఠానవీరియేన దివసం వీతినామేత్వా తస్స నిస్సన్దఫలమత్తం కిఞ్చిదేవ లభిత్వా జీవికం కప్పేన్తి, తే ఉట్ఠానఫలూపజీవినో. యే పన అత్తనో పుఞ్ఞఫలమేవ ఉపజీవన్తి, తే పుఞ్ఞఫలూపజీవినో. నేరయికానం పన నేవ ఉట్ఠానవీరియవసేన జీవికకప్పనం, పుఞ్ఞఫలస్స పన లేసోపి నత్థీతి వుత్తం ‘‘యే పన నేరయికా…పే॰… జీవీతి వుత్తా’’తి. పటిసన్ధివిఞ్ఞాణస్స ఆహరణేన మనోసఞ్చేతనా ఆహారోతి వుత్తా, న యస్స కస్సచి ఫలస్సాతి అధిప్పాయేన ‘‘కిం పఞ్చ ఆహారా అత్థీ’’తి చోదేతి. ఆచరియో నిప్పరియాయాహారే అధిప్పేతే ‘‘సియా తవ చోదనా అవసరా, సా పన ఏత్థ అనవసరా’’తి చ దస్సేన్తో ‘‘పఞ్చ, న పఞ్చాతి ఇదం న వత్తబ్బ’’న్తి వత్వా పరియాయాహారస్సేవ పనేత్థ అధిప్పేతభావం దస్సేన్తో ‘‘నను పచ్చయో ఆహారో’తి వుత్తమేత’’న్తి ఆహ. తస్మాతి యస్స కస్సచి పచ్చయస్స ఆహారోతి ఇచ్ఛితత్తా. ఇదాని వుత్తమేవత్థం పాళియా సమత్థేన్తో ‘‘యం సన్ధాయా’’తిఆదిమాహ.

    Ye uṭṭhānavīriyena divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappenti, te uṭṭhānaphalūpajīvino. Ye pana attano puññaphalameva upajīvanti, te puññaphalūpajīvino. Nerayikānaṃ pana neva uṭṭhānavīriyavasena jīvikakappanaṃ, puññaphalassa pana lesopi natthīti vuttaṃ ‘‘ye pana nerayikā…pe… jīvīti vuttā’’ti. Paṭisandhiviññāṇassa āharaṇena manosañcetanā āhāroti vuttā, na yassa kassaci phalassāti adhippāyena ‘‘kiṃ pañca āhārā atthī’’ti codeti. Ācariyo nippariyāyāhāre adhippete ‘‘siyā tava codanā avasarā, sā pana ettha anavasarā’’ti ca dassento ‘‘pañca, na pañcāti idaṃ na vattabba’’nti vatvā pariyāyāhārasseva panettha adhippetabhāvaṃ dassento ‘‘nanu paccayo āhāro’ti vuttameta’’nti āha. Tasmāti yassa kassaci paccayassa āhāroti icchitattā. Idāni vuttamevatthaṃ pāḷiyā samatthento ‘‘yaṃ sandhāyā’’tiādimāha.

    ముఖ్యాహారవసేనపి నేరయికానం ఆహారట్ఠితికతం దస్సేతుం ‘‘కబళీకారాహారం…పే॰… సాధేతీ’’తి వుత్తం. యది ఏవం నేరయికా సుఖప్పటిసంవేదినోపి హోన్తీతి? నోతి దస్సేతుం ‘‘ఖేళో హీ’’తిఆది వుత్తం. తయోతి తయో అరూపాహారా కబళీకారాహారస్స అభావతో. అవసేసానన్తి అసఞ్ఞసత్తేహి అవసేసానం కామభవాదీసు నిబ్బత్తసత్తానం. పచ్చయాహారో హి సబ్బేసం సాధారణోతి.

    Mukhyāhāravasenapi nerayikānaṃ āhāraṭṭhitikataṃ dassetuṃ ‘‘kabaḷīkārāhāraṃ…pe… sādhetī’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ nerayikā sukhappaṭisaṃvedinopi hontīti? Noti dassetuṃ ‘‘kheḷo hī’’tiādi vuttaṃ. Tayoti tayo arūpāhārā kabaḷīkārāhārassa abhāvato. Avasesānanti asaññasattehi avasesānaṃ kāmabhavādīsu nibbattasattānaṃ. Paccayāhāro hi sabbesaṃ sādhāraṇoti.

    పఠమమహాపఞ్హసుత్తవణ్ణనా నిట్ఠితా.

    Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.







    Related texts:



    తిపిటక (మూల) • Tipiṭaka (Mūla) / సుత్తపిటక • Suttapiṭaka / అఙ్గుత్తరనికాయ • Aṅguttaranikāya / ౭. పఠమమహాపఞ్హాసుత్తం • 7. Paṭhamamahāpañhāsuttaṃ

    అట్ఠకథా • Aṭṭhakathā / సుత్తపిటక (అట్ఠకథా) • Suttapiṭaka (aṭṭhakathā) / అఙ్గుత్తరనికాయ (అట్ఠకథా) • Aṅguttaranikāya (aṭṭhakathā) / ౭. పఠమమహాపఞ్హసుత్తవణ్ణనా • 7. Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā


    © 1991-2023 The Titi Tudorancea Bulletin | Titi Tudorancea® is a Registered Trademark | Terms of use and privacy policy
    Contact